Jānis Abāšins: Mūža pensijas desmit gadi – tendences un aktualitātes  (4)

Interese nopietni augusi

Pirmajos mūža polises darbības gados gan intereses pieaugums bija lēns, jo ļoti bieži topošo pensionāru uzkrātais 2. līmeņa pensijas kapitāls nesasniedza noteikto minimumu. Mūža pensijas apdrošināšanas līgumu var noslēgt, ja pensiju 2. līmeņa kapitāls ir vismaz 2000 eiro (atsevišķiem apdrošinātājiem tas var būt vēl augstāks). Tā 2013. gadā apdrošinātāji mūža polises prēmijās saņēma tikai 104 tūkstošus eiro. Nākamie gadi sekoja ar daudz lielāku jaudu, 2014. gadā prēmijas jau bija 1,2 miljoni eiro, 2015. gadā – 4,2 miljoni eiro.

Īpaši strauji mūža pensijas popularitāte ir augusi pēdējo piecu gadu laikā. Kopš 2018. gada parakstīto prēmiju apjoms ir pieaudzis 2,5 reizes – no 25,2 miljoniem eiro prēmiju 2018. gadā līdz 63,6 miljoniem eiro 2022. gadā. 2020. gadā prēmiju apjoms, rēķinot pret iepriekšējo periodu, pieauga pat par 59%. 2022. gadā mūža polises kā uzkrātā pensijas kapitāla saņemšanas veidu izvēlējās gandrīz 8 tūkstoši jauno pensionāru.

2023. gada maija beigās mūža polises Latvijā ir iegādājušies kopumā 41 226 cilvēki, apdrošinātājiem uzticot kapitālu 288 miljonu eiro vērtībā.

Tāpat proporcionāli ir pieaugušas arī mūža polises pakalpojumā izmaksātās atlīdzības klientiem – no niecīgiem 65 tūkstošiem eiro 2014. gadā līdz 26,2 miljoniem eiro 2022. gadā. Mūzā polises ir būtiska Latvijas dzīvības apdrošināšanas tirgus un pensiju sistēmas sastāvdaļa.

Vērtīgā priekšrocība – mantošanas iespēja

Mūža pensija ir apdrošināšanas polise, kuru var iegādāties, dodoties pensijā un sākot izmantot savus 2. pensiju līmeņa uzkrājumus. Noslēdzot līgumu ar apdrošināšanas sabiedrību par mūža pensiju, apdrošinātājs līdz klienta mūža beigām nodrošinās līgumā noteiktās summas regulāru izmaksu, neatkarīgi no tā, cik ilgi cilvēks nodzīvos. Mūža pensijas līgums ir beztermiņa un papildus par polisi nekas nav jāmaksā.

Būtiska mūža pensijas priekšrocība ir iespēja to mantot, līgumā norādot labuma guvēju. Ja pats pensijas saņēmējs ir miris, viņa vietā pensiju turpina saņemt labuma guvējs līdz iepriekš izvēlētā garantētā perioda beigām. Maksimālais garantētā perioda ilgums ir 20 gadi.

Uzkrāto 2. līmeņa pensijas līdzekļu mantošana arī tad, ja cilvēks ir sācis saņemt pensiju un pēc tam šķīries no dzīves, pašlaik Latvijā ir iespējama tikai ar mūža polisi. Protams, kopš 2020. gada 1. janvāra pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu jeb fondēto pensiju var novēlēt tuviniekam vai kādam citam cilvēkam saskaņā ar Valsts fondēto pensiju likumu. Taču, ja aizgājējs jau ir sācis saņemt fondēto pensiju, izmantojot valsts pensiju sistēmu, to nodot mantojumā citādi nevar.

Izmaksu perioda izmaiņas

Mūža pensija no 2023. gada sākuma ir piedzīvojusi regulējuma izmaiņas, spēkā stājušies citādi uzkrātā kapitāla izmaksas nosacījumi. Tagad vairs netiek paredzēti trīs izmaksu posmi ar dažādu izmaksu lielumu, bet gan vienādas mūža pensijas izmaksas visā atlikušajā periodā. Līdz šim bija iespēja mūža pensijas izmaksas sadalīt trīs izmaksu posmos, varēja izņemt, piemēram, 50% kapitāla pirmajā posmā, otrajā 30%, tad 20%. Tagad mūža pensijas saņēmējs var izvēlēties pensijas saņemšanas biežumu – reizi mēnesī, reizi ceturksnī, reizi pusgadā vai reizi gadā, bet summa katrā izmaksas periodā kopš tā sākuma līdz pat izmaksu beigām paliks nemainīga.

Iespējams, izmaksu nosacījumu izmaiņas īstermiņā ietekmēs mūža polises pievilcību, taču ilgtermiņā apdrošinātāji sagaida klientu intereses pieauguma turpināšanos, jo mūža polise piedāvā drošus un stabilus nosacījumus vecumdienu ienākumu saņemšanai papildus valsts pirmā līmeņa pensijai un saviem personiskajiem uzkrājumiem. Turklāt, kā jau minēts, mūža polises izvēles gadījumā visu uzkrāto kapitālu pilnībā saņems pats krājējs vai viņa mantinieki.

Aizritējušie 10 gadi parāda to, ka tādam produktam kā mūža polise ir būtiska vieta mūsu uzkrājumu un vecumdienu finansiālās drošības veidošanas sistēmā.