MISC 2.0 - 22845
Foto: Publicitātes attēli
Atšķirībā no citām tiesību nozarēm, konkurences tiesību lietās galvenais arguments bieži vien ir ekonomiska rakstura vērtējums un no tā izrietošie secinājumi, ko vairākkārt akcentējusi Eiropas Savienības tiesa un Vispārējā tiesa. Līdz šim Latvijā šāda pieeja nav īpaši akcentēta, tomēr tas visdrīzāk nozīmē tikai vienu – atbilstoši secinājumi konkurences tiesību piemērošanā mūsu valsts tiesās un Konkurences padomē vēl ir tikai priekšā.

Konkurences tiesību būtība un saikne ar ekonomiku

Kā norāda ievērojamie britu konkurences tiesību profesori Ričards Višs (Richard Whish) un Deivids Beilijs (David Bailey), konkurences tiesību vispārējais mērķis (vai – precīzāk – viens no mērķiem) ir patērētāju labklājības veicināšana. Jēdziens "patērētāji" šajā kontekstā ietver ne tikai fiziskas personas, kuras pērk preces un saņem pakalpojumus nolūkam, kas nav saistīts ar šo personu saimniecisko vai profesionālo darbību, bet arī citas klientu kategorijas, tajā skaitā arī komersantus. Kā norāda Roberts O'Donahjū (Robert O'Donahue) un Horhe Padilla (Jorge Padilla), patērētāju labklājību raksturo starpība starp preču un pakalpojumu faktisko cenu un cenu, kuru patērētāji saprātīgi vēlētos maksāt par šīm precēm un pakalpojumiem. Jo šī starpība ir mazāka, jo patērētāju labklājība ir augstāka. Protams, ka konkrētās konkurences tiesību lietās reti var nonākt līdz tik vispārināta mērķa vērtējumam. Tomēr tajā pat laikā šis mērķis un tā saturs lieliski ilustrē, ka konkurences tiesību saturu noteic pamatā nevis juridiska, bet gan ekonomiska rakstura apsvērumi. Tādi konkurences tiesībās zināmi un plaši piemēroti jēdzieni kā "tirgus vara", "dominējošs stāvoklis", "pārmaksas pārnešana" un daudzi citi tikai papildina šo secinājumu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!