NATO samita priekšvakarā ASV prezidents Džozefs Baidens pēc apspriešanās ar sabiedrotajiem un pašmāju likumdevējiem pieņēmis Pentagona ieteikumu piekrist par netīru ieroci daudzreiz nokristītās kasešu munīcijas piegādāšanai Ukrainai. Šis bruņojums iekļauts jaunajā 800 miljonus dolāru vērtajā militārās palīdzības komplektā.
Kā skaidro eksperti, atšķirībā no vairuma raķešu un bumbu kasešu munīcija satur vairākus sprāgstvielu lādiņus, kas izplūst kopās. Kad šāviņš ir izšauts, munīcijas konteiners, kas var būt raķete vai lādiņš, visapkārt izmet desmitiem vai pat simtiem sprāgstvielu vienību, kas, kā plaši atzīts, nonāvē nesamērīgi lielu skaitu mierīgo iedzīvotāju. Ir daudz gadījumu, kad lādiņi kaujas laukos un apdzīvotās teritorijās uzreiz nav sprāguši. Tas nozīmē draudus, ka tie var nogalināt vai sakropļot cilvēkus pat vairākus gadu desmitus pēc nokrišanas uz zemes. Tā kā karš notiek Ukrainā, tās iedzīvotāji būs pastāvīgi pakļauti šīs viltīgās munīcijas iedarbībai, kas atstās paliekošu ietekmi uz valsts atjaunošanas gaitu pēc kara.
Lai arī Vašingtonas administrācijas skaidrojumi par grūto un ilgi briedušo lēmumu jau izskanējuši – arī paša prezidenta intervijā CNN –, alianses kopsapulcē Viļņā neizpaliks skarbi jautājumi Džozefam Baidenam.
Kāpēc tieši šobrīd?
Pirmkārt, kā saka ASV amatpersonas, Ukrainas vadība jau vairākus mēnešus lūgusi piešķirt kasešu munīciju steidzamības kārtā.
Otrkārt, Baltais nams bijis spiests atzīt, ka kauju
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
