Viļņas NATO samitu var uzskatīt par turpinājuma samitu 2022. gada NATO līderu sanāksmei Madridē, kas iezīmēja NATO tālāko politisko un militāro attīstību. Proti, ar NATO paplašināšanos Baltijas jūras reģionā, uzņemot aliansē Somiju un Zviedriju, pastiprināta solidāra militārā klātbūtne Austrumeiropas reģionā un Baltijā, kas mazinās Krievijas agresīvo tieksmju izpausmes. Tāpat šis solis arī veicinās palīdzības sniegšanu Ukrainai tās aizsardzības karā pret agresoru, kam jānoslēdzas ar Ukrainas uzņemšanu NATO.
Baltijas valstīm Viļņas tikšanās deva iespēju pārliecināties par progresu mājasdarbu izpildē, apritot gadam kopš Madrides samita. Latvijas gadījumā izaugsme ir acīmredzama, pateicoties Madridē smagi izcīnītam rakstiskam Latvijas - Kanādas dokumentam.
Dienu pirms Viļņas samita Kanādas premjers Trudo apliecināja, ka divkāršos Latvijā bāzēto Kanādas karavīru skaitu un līdz 2023. gada rudenim Latvijā nogādās 15 Leopard tankus, tādejādi veidojot Sēlijas sabiedroto brigādes mugurkaulu. Ir pamats cerēt, ka turpinot veiksmīgus diplomātiskos centienus, brigādei varētu pievienoties arī Zviedrijas un Somijas vienības. Dānija ir apsolījusi turpināt viena bataljona rotāciju uz Latviju, ir pamats domāt, ka arī citu, jau šeit stacionēto vienību kaujas spējas varētu pieaugt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!