Lai gan klimata pārmaiņu sekas ne vienmēr nes līdzi nāves draudus, tās aizvien ietekmē visus ekonomikas un sabiedrības aspektus, proti, kultūraugu raža samazinās sausuma, karstuma un vētru dēļ; rūpniecībai un enerģijas ražošanai vajadzīgais dzesēšanas ūdens vairs nav pieejams, tādēļ iekārtas ir jāslēdz; spēcīgas lietusgāzes appludina pagrabus, aizskalo auglīgo augsnes virskārtu un padara ceļus neizbraucamus; zems ūdens līmenis padara hidroenerģijas ražošanu neiespējamu; intensīvā pārtuksnešošanās pārņem kādreiz auglīgo lauksaimniecības zemi; kaitīgo organismu, piemēram, mizgraužu, invāzija iznīcina Eiropas mežus un mūsu pašu veselību arvien vairāk apdraud karstuma izraisītas slimības un "tropiskās" slimības, piemēram, denges drudzis, kas tagad izplatās Eiropā.
Tas skar mūs visus. Visā Eiropas Savienībā ar klimatu saistītas galējības prasa dzīvības un gadā rada vairāk nekā 12 miljardus eiro ekonomiskus zaudējumus, no kuriem lielākā daļa nav apdrošināti vai nav apdrošināmi. Tikmēr Eiropā sasilšana notiek ātrāk nekā citos kontinentos, un arvien ticamāk, ka jau šajā desmitgadē tiks pārsniegta Parīzes nolīgumā noteiktā 1,5 °C temperatūras paaugstināšanās robežvērtība.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!