Franss Timmermanss: Ir pienācis laiks rīkoties, lai ierobežotu klimata haosu nākotnē  (4)

Lai gan klimata pārmaiņu sekas ne vienmēr nes līdzi nāves draudus, tās aizvien ietekmē visus ekonomikas un sabiedrības aspektus, proti, kultūraugu raža samazinās sausuma, karstuma un vētru dēļ; rūpniecībai un enerģijas ražošanai vajadzīgais dzesēšanas ūdens vairs nav pieejams, tādēļ iekārtas ir jāslēdz; spēcīgas lietusgāzes appludina pagrabus, aizskalo auglīgo augsnes virskārtu un padara ceļus neizbraucamus; zems ūdens līmenis padara hidroenerģijas ražošanu neiespējamu; intensīvā pārtuksnešošanās pārņem kādreiz auglīgo lauksaimniecības zemi; kaitīgo organismu, piemēram, mizgraužu, invāzija iznīcina Eiropas mežus un mūsu pašu veselību arvien vairāk apdraud karstuma izraisītas slimības un "tropiskās" slimības, piemēram, denges drudzis, kas tagad izplatās Eiropā.

Tas skar mūs visus. Visā Eiropas Savienībā ar klimatu saistītas galējības prasa dzīvības un gadā rada vairāk nekā 12 miljardus eiro ekonomiskus zaudējumus, no kuriem lielākā daļa nav apdrošināti vai nav apdrošināmi. Tikmēr Eiropā sasilšana notiek ātrāk nekā citos kontinentos, un arvien ticamāk, ka jau šajā desmitgadē tiks pārsniegta Parīzes nolīgumā noteiktā 1,5 °C temperatūras paaugstināšanās robežvērtība.

Zinu, ka pastāvīga trauksme par klimata pārmaiņām var radīt lielu spriedzi garīgajai veselībai un pat izraisīt izmisumu. Tas jo īpaši attiecas uz jaunākajām paaudzēm. Problēmas apmērs ir tik milzīgs, ka mēs to nevaram ignorēt un turpināt darboties kā ierasts. Taču tas noteikti nenozīmē, ka cerības ir zudušas. Nebūt nē.

Mēs nupat Eiropas tiesību aktos pieņēmām vairākas rīcībpolitikas, kas mums palīdzēs daudz ātrāk samazināt emisijas, un visā pasaulē arī citas valstis pastiprina savu klimatrīcību. Tas nozīmē, ka mums ir jābūt gataviem.

Nākamā gada pavasarī ES publicēs pirmo klimata pārmaiņu riska novērtējumu. Šī analīze parādīs, kā pašreizējās un turpmākās klimata pārmaiņas varētu ietekmēt vidi, ekonomiku un plašāku sabiedrību Eiropā. Novērtējums būs ceļvedis turpmākai rīcībai.

Lai labāk sevi pasargātu, mēs ātri izstrādājam dažādus rīkus, piemēram, uzlabojam reaģēšanu uz dabas ugunsgrēku pieaugošo apdraudējumu, izmantojot satelītnovērošanu un jau šovasar divkāršojot ES ugunsdzēsības floti.

Tiek īstenoti daudzi citi Eiropas projekti, kuru mērķis ir aizsargāt lauksaimniecību un pārtikas nodrošinājumu no sausuma un plūdiem, mazināt gaisa temperatūru pilsētās, iestādot kokus un uzlabojot pilsētplānošanu, kā arī sagatavot veselības sistēmas un energosistēmas, veicot spriedzes testus un modernizējot infrastruktūru, piemēram, slimnīcas vai elektrostacijas. Taču mums ir jādara vēl vairāk.

Tam, protams, ir vajadzīgi ieguldījumi, taču izmaksas ir nelielas salīdzinājumā ar tām izmaksām, kas rodas, ja nekas netiek darīts.

Labāka mūsu mājokļu, infrastruktūras, ekonomikas un veselības aprūpes sistēmu sagatavošana klimata pārmaiņām ļaus mums ietaupīt naudu nākotnē, taču svarīgākais – glābt dzīvības.

Jo nedrīkstam aizmirst, ko šī krīze jau šobrīd prasa no cilvēkiem. Gandrīz visur Eiropas Savienībā cilvēki ir gājuši bojā tieši ar klimatu saistītu katastrofu dēļ. 2021. gada plūdi Beļģijā, Vācijā un Nīderlandē izraisīja vairāk nekā 220 nāves gadījumu. Viesuļvētra Čehijā 2021. gadā nogalināja 6 cilvēkus. Spānijā šā gada jūnijā divi lauksaimnieki strādājot nomira no karstuma dūriena. Par laimi, Latvijā šādu smagu seku laikapstākļu dēļ pēdējos gados nav bijis. Tomēr ir svarīgi sagatavoties ilgāka sausuma, intensīvāku karstuma viļņu un arvien spēcīgāku vētru sekām. Šie cilvēki ir pelnījuši, lai viņus pieminētu un par viņiem pastāstītu. Tāpēc Eiropas Parlaments un dalībvalstis 15. jūliju ir noteikuši par Eiropas dienu klimata pārmaiņu upuru piemiņai. Tā ir diena, kurā uz brīdi pulcējamies, lai pieminētu šos cilvēkus un apspriestu turpmāko virzību.

Tam būtu jākļūst par nopietnu atgādinājumu un jāmudina mūs visus nekavējoties rīkoties, lai mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi. Jo mums ir jāaizsargā tas, kas mums visiem ir visvērtīgākais: mūsu ģimeņu un draugu dzīvība un veselība.