Blakus tīrai, uzkoptai ielai un laikus izvestam atkritumu konteineram stāv cilvēks, kurš godprātīgi un atbildīgi paveicis savu darbu, un no šādiem cilvēkiem atkarīga mūsu kā sabiedrības ikdiena. Cieņa un pateicība par darbu ir vienlīdz svarīga gan fiziskā, gan biroja darba veicējam, tāpat kā pārdomāta darba devēja izstrādāta motivācijas sistēma, kas stimulē darbinieku palikt strādāt konkrētajā uzņēmumā. Savu artavu darba tirgus situācijas uzlabošanā var sniegt gan darba devējs, gan valsts, gan sabiedrība kopumā, piemēram, pasakot "paldies!" sētniekam par tīru kāpņu telpu vai uzsmaidot kasierei veikalā.
Lai gan Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati rāda, ka lielākais vairums darba meklētāju ir palīgstrādnieki, apkopējas, mazumtirdzniecības veikalu pārdevēji, sētnieki, vieglo automobiļu un kravas automobiļu vadītāji un citu fiziskas slodzes darbu veicēji, darba tirgū ir jūtams šādu darbinieku trūkums. Tas saistīts ar negatīvo demogrāfisko situāciju, sabiedrības novecošanos, emigrāciju, kā arī fiziskā darba veicēju augsto rotāciju darbavietās, tāpēc personāla, kas ikdienā veic fiziskas slodzes darbu, piesaiste mūsdienās ir ļoti liels izaicinājums.
Šādā situācijā darba devējam, lai piesaistītu un noturētu fiziska darba veicējus, ir jāpieliek vienlīdz lielas pūles un izdoma, piedāvājot papildu motivāciju un citus bonusus, kā intelektuāla darba veicējiem. Labs sava aroda pratējs, lai kādā jomā strādātu, ir zelta vērtē, tāpēc jādomā par viņa motivāciju, apzinoties katras kategorijas vajadzības.
Fiziska darba veicējiem darba tirgū kopumā iespēju atrast darbu netrūkst, taču viņu gaidas attiecībā uz darba devējiem būtiski atšķiras no birojā strādājošajiem – tajā dominē ekonomiskie ieguvumi un labumi, kas atsver individuālos izaicinājumus finansiālajā jomā. Kamēr biroja darbinieki sagaida karjeras izaugsmes iespējas, darba un privātās dzīves līdzsvaru, elastīgu darba laiku un iespēju strādāt attālināti, fiziskā darba veicēji augstāk vērtē darba drošību un stabilitāti, taisnīgu un regulāru atalgojumu, motivējošus papildu labumus.
Piemēram, CleanR Grupā regulāri veic aptaujas, lai noskaidrotu, kādus atbalsta mehānismus darbinieki novērtē visvairāk. Fiziskā darba veicēji visaugstāk vērtē tādus darba devēja piedāvātus labumus, kā nelaimes gadījumu apdrošināšana, kas ir spēkā gan darba vietā, gan ārpus darba vietas no pirmās darba dienas, veselības apdrošināšana, tostarp darba devēja piedāvāts līdzmaksājums veselības apdrošināšanas polises iegādei ģimenes loceklim.
Palielinoties veselības aprūpes izmaksām, tas sniedz pārliecību un iespēju piekļūt kvalitatīvam medicīniskajam nodrošinājumam nejauša nelaimes gadījuma vai slimības gadījumā. Tāpat starp novērtētākajiem labumiem bija darba devēja pabalsts energoresursu sadārdzinājuma segšanai, ko aizvadītajā apkures sezonā saņēma vairāk nekā 800 CleanR Grupas uzņēmumu darbinieki visas apkures sezonas laikā, un kam novirzījām ap ceturtdaļmiljonu eiro.
Tomēr darba devēji spēj atrisināt tikai daļu no fiziska darbaspēka trūkuma problēmām. Ir jābūt arī valsts un sabiedrības attieksmes maiņai, jo Latvija neizbēgami jau tuvākajā nākotnē saskarsies ar nepieciešamību šos jautājumus risināt. Sabiedrībai vajadzētu novērtēt fiziska darba darītāju ieguldījumu, savukārt valstij – laikus domāt par darba roku trūkuma problēmas risināšanu ilgtermiņā. Citviet Eiropā jau notiek pensijas vecuma paaugstināšana un viesstrādnieku piesaiste.
Darba devējiem jābūt arī elastīgiem attiecībā uz cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma, piedāvājot mazāku slodzi tiem, kuri veselības stāvokļa vai kādu citu iemeslu dēļ vairs nevar strādāt astoņas stundas dienā, taču vēlas būt nodarbināti un iekļauti darba tirgū.
AS CleanR Grupā šobrīd strādā 35% darbinieku vecumā starp 56 un 75 gadiem, vidējais vecums strādnieku vidū ir 51 gads, un piemērotu darbavietu ražošanā pie mums var atrast kā jaunietis, tā pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēks ar un bez konkrētās darba pieredzes.
Diemžēl ne visi darba devēji ir apzinīgi nodokļu maksātāji, tāpēc fiziska darba veicēji nereti saskaras ar darba devējiem, kas maksā "aplokšņu algas". Par laimi, situācija uzlabojas, jo abi – gan godprātīgie, gan negodprātīgie – saskaras ar vienām un tām pašām darbaspēka pieejamības problēmām, un šajā konkurencē ieguvēji ir godprātīgi darba devēji. To īpaši spilgti izgaismoja Covid-19 pandēmijas krīze, kad uzņēmējiem sniegtais valsts atbalsta apmērs tika balstīts datos par oficiāli izmaksātajām algām un nomaksātajiem nodokļiem.