MISC 2.0 - 23602
Foto: LETA
Onkoloģijas speciālisti labi zina, ka mirstība no vēža Latvijā ir viena no visaugstākajām visā Eiropā, taču vēža incidence jeb saslimstība pie mums nav stipri augstāka kā citās Eiropas valstīs. Tātad problēma ir sistēmā – skrīningā, diagnostikā piekļuvē pie speciālista un līdz ar to arī savlaicīgā ārstēšanā. Tāpat arī jaunāko medikamentu pieejamība ir tieši saistīta ar pacienta iespēju izdzīvot un atgriezties sociumā kā pilntiesīgām tās loceklim. Uz to vairākkārt ir norādījusi arī onkoloģijas pacientu organizāciju apvienība "Onkoalianse".

Tādēļ pamatots ir jautājums, kādu progresu mēs visi kopā esam sasnieguši vēža pacientu ārstēšanas uzlabošanā? Kāpēc par to runāt tieši šobrīd? Tāpēc, ka ir apritējis gads, kopš valdība apstiprināja Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plānu 2022. - 2024. gadam, kura galvenais mērķis ir integrētu veselības aprūpes pakalpojumu attīstība, lai novērstu priekšlaicīgu mirstību no onkoloģiskām slimībām.

Otrs iemesls ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) nesen publicētais "Latvijas vēža profils 2023", kas, tāpat kā pārējām Eiropas Savienības (ES) valstīm, identificē mūsu valsts stiprās puses, izaicinājumus un konkrētas rīcības jomas vēža ārstēšanas uzlabošanā. Pētījumā ietvertos secinājumus mums būtu jāņem vērā. Šeit, domājot par tām amatpersonām, speciālistiem, arī pacientiem, kuri piekrituši līdzdarboties Latvijas onkoloģijas plāna īstenošanas uzraudzībā, lai vērtētu sasniegtos uzlabojumus pacientu ārstēšanā.

Veselības ministrijaEiropas SavienībaVeselības aprūpe

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit