lidmašīnas, Mācības “Ramstein Dust II 2017” - 54
Foto: Kārlis Dambrāns/DELFI
Krievijas agresijai pret Ukrainu ir aizvien pieaugošas sekas ārpus Austrumeiropas - politiskas, ekonomiskas, sociālas, juridiskas un humanitāras. Uz šī fona ir vērts pārskatīt lielā kara pirmo un steidzamāko Ukrainas lūgumu pēc tieša Rietumu militārā atbalsta. Neilgi pēc Krievijas masveida iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Kijeva uzsāka starptautisku kampaņu, lūdzot nodrošināt Ukrainai lidojumu aizlieguma zonu.

Lai gan jūtot līdzi Ukrainas bažām, NATO un tās dalībvalstis ātri un pilnībā noraidīja Kijivas priekšlikumu kā pārāk riskantu soli. Pat daļēja Ukrainas prasības apmierināšana, piemēram, pasludinot noteiktas Ukrainas rietumu iekšzemes daļas par lidojumu aizlieguma zonām, tika uzskatīta par neatbilstošu NATO dalībvalstu nacionālajām interesēm. Šī shematiskā argumentācija bija apšaubāma jau 2022. gadā. 

Tā ir kļuvusi arvien apšaubāmāka 2023. gadā.



Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Abonē un lasi vairāk:

Černobiļas AESKrievijas iebrukums Ukrainā

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit