Jānis Abāšins: Vai pārlieka neuzticēšanās ir muļķa gudrība?  (9)

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas birojs (LTAB) šā gada jūnijā veica autovadītāju aptauju. Respondentiem tika vaicāts, kāds ir ērtākais veids, lai fiksētu notikušu ceļu satiksmes negadījumu un tā apstākļus.

31% aptaujāto norādīja, ka primāri izvēlētos Valsts policijas ekipāžas izsaukšanu. Tas šķiet gandrīz vai neloģiski, lai tā vietā, lai operatīvi aizpildītu saskaņoto paziņojumu, cilvēki ir gatavi gaidīt policijas ierašanos, tērējot savu laiku un bieži vien radot arī sastrēgumus, un attiecīgi neapmierinātību citu autovadītāju vidū.

Ceturtdaļa jeb 25% respondentu norādīja, ka izmantotu LTAB mobilo lietotni un aizpildītu saskaņoto paziņojumu elektroniski, savukārt 22% to darītu papīra formātā. 81% no tiem respondentiem, kas priekšroku dod Valsts policijas izsaukšanai, norādīja, ka viņu izvēles pamatā ir lielāka uzticība policijas noformētajam protokolam. Tomēr rodas jautājums - vai autovadītāji maz apzinās, kādas konsekvences pašiem šāda pieeja rada?

Pirmkārt, LTAB apkopotā informācija liecina, ka pērn ceļu satiksmes negadījumos cietušie, kuri negadījuma apstākļus fiksējuši ar saskaņotā paziņojuma protokolu, lēmumu par OCTA apdrošināšanas atlīdzības izmaksu saņēma vidēji 33 dienās, kamēr gadījumā, ja aizpildīts policijas protokolu – 49 dienās. Tas nozīmē, ka automašīnas remontu uzsākt vai segt medicīnas izdevumus savlaicīgāk varēs, aizpildot saskaņoto paziņojumu nevis gaidot policijas lēmumu.

Otrkārt, jau pieminēju Valsts policijas resursu nelietderīgu tērēšanu. No vienas puses labi, ka autovadītāji uzticas Valsts policijai, taču vai šāda rīcība patiesībā nav bezatbildība? Sak, ko nu iespringt pašam, ja kāds cits negadījuma apstākļus noformēs manā vietā! Turklāt šajā gadījumā nav vietā arguments, kuru nereti dzirdam no negadījumos iesaistītajiem, ka saskaņotais paziņojums netika pildīts, jo nebija vienprātības par to, kura puse bijusi "vainīgā", bet kura – cietusī.

Atgādinu, ka negadījuma dalībniekiem, lai aizpildītu saskaņoto paziņojumu, ir jābūt vienotiem par notikušā apstākļiem, nevis par to, kurš bijis vainīgais/cietušais. To izvērtēs apdrošinātāja speciālisti. Un vai tiešām ir tik grūti vienoties par negadījuma apstākļiem?

Treškārt, ikviens, kurš uz satiksmes negadījuma vietu izsauc Valsts policiju, riskē saņemt sodu un soda punktus, kas netiek piešķirti gadījumā, ja tiek aizpildīts saskaņotais paziņojums. Tiem, kuriem šādi punkti ir nelielā skaitā vai nav vispār, protams, rūpes ir mazākas, taču tiem, kuri sasnieguši kritisko skaitu, var nākties saskarties ar papildu nevēlamām sekām, piemēram, kursu apmeklēšanu utt.

Kāds visai šai situācijai varētu būt risinājums? Vienkāršākais – maksa par Valsts policijas pakalpojumu, ja izsaukums veikts nepamatoti (likums strikti definē situācijas, kad negadījumā iesaistītie drīkst/nedrīkst aizpildīt saskaņoto paziņojumu).

Līdzīgu pieeju pirms daudziem gadiem ieviesa Neatliekamais medicīnas dienests un nepamatotu izsaukumu skaits krietni samazinājās. Tomēr apzinos, ka šis vienmēr būs diskutabls jautājums, jo runa ir ne vien par materiāliem zaudējumiem, bet, nereti arī par vēlāk konstatētiem nodarījumiem veselībai vai citai mantai, ko negadījuma brīdī ar saskaņotā paziņojuma protokolu nav iespējams konstatēt.

Komplicētāks risinājums – uzticības vairošana saskaņotajam paziņojumam un apdrošinātājiem kopumā, pie kā LTAB darbojas jau ilgus gadus. Redzam, ka gados jauni autovadītāji jau daudz plašāk izmanto drukāto un elektronisko saskaņoto paziņojumu, jo novērtē tā ērtības un priekšrocības.

Tātad – arī uzticas apdrošinātāju pieņemtajiem lēmumiem! Ko darīt ar pārējiem? Izglītot, palielināt saskaņotā paziņojuma pieejamību... tomēr arī reizi pa reizei pakratīt ar pirkstu un aizrādīt, ka "pārlieka neuzticēšanās ir muļķa gudrība" (B.Šovs)!