Labi atceros, ka vēl ne tik senā pagātnē cilvēkiem bija ļoti grūti pieņemt dzirdes pasliktināšanos, arī sabiedrības attieksme protams, ne vienmēr bija izprotoša un toleranta. Izpratnes un zināšanu trūkums, arī bailes radīja nevajadzīgus pārpratumus – cilvēki izvairījās runāt par saviem dzirdes traucējumiem, tos slēpa, nereti provocējot konfliktsituācijas kā ģimenē, tā arī darbā. Arī tagad, protams, aizvien sastopos ar šādām situācijām – joprojām daļa cilvēku nespēj pieņemt ne savus dzirdes traucējumus, ne to, ka viņu gadījumā nekas cits nepalīdzēs, kā tikai elektroakustiskā korekcija. Bet viņu skaits par laimi samazinās – arvien lielāka sabiedrības daļa ne tikai lieto dzirdes palīglīdzekļus, bet lieto tos ar veiksmīgiem rezultātiem.
Kāpēc dzirdes traucējumus nepieciešams diagnosticēt un koriģēt agrīni?