Dina Tanberga
Foto: Publicitātes foto
Ja vēl pirms gadiem 10 - 15 dzirdes traucējumu problēmas vairāk tika attiecinātas uz senioriem un cilvēkiem, kuriem šīs problēmas ir jau kopš bērnības vai dzimšanas, tad mūsdienās dzirdes traucējumus aizvien biežāk konstatē arī jaunākiem cilvēkiem, kuri tos ieguvuši aroda specifikas (pārlieku liela trokšņa) vai dažādu pārslimotu slimību rezultātā. Protams, šajā situācijas maiņā liela nozīme ir arī precīzākām un gudrākām diagnostikas iespējām, labākām mediķu zināšanām, kā arī cilvēku veselības pratībai un vēlmei novērst dzirdes traucējumu radītās grūtības – kā sadzīvē, tā darbā.

Labi atceros, ka vēl ne tik senā pagātnē cilvēkiem bija ļoti grūti pieņemt dzirdes pasliktināšanos, arī sabiedrības attieksme protams, ne vienmēr bija izprotoša un toleranta. Izpratnes un zināšanu trūkums, arī bailes radīja nevajadzīgus pārpratumus – cilvēki izvairījās runāt par saviem dzirdes traucējumiem, tos slēpa, nereti provocējot konfliktsituācijas kā ģimenē, tā arī darbā. Arī tagad, protams, aizvien sastopos ar šādām situācijām – joprojām daļa cilvēku nespēj pieņemt ne savus dzirdes traucējumus, ne to, ka viņu gadījumā nekas cits nepalīdzēs, kā tikai elektroakustiskā korekcija. Bet viņu skaits par laimi samazinās – arvien lielāka sabiedrības daļa ne tikai lieto dzirdes palīglīdzekļus, bet lieto tos ar veiksmīgiem rezultātiem.

Kāpēc dzirdes traucējumus nepieciešams diagnosticēt un koriģēt agrīni?

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!