Politoloģijā ir kāda diezgan sena un diezgan populāra teorija – jo cilvēki kļūst turīgāki, jo viņi kļūst arī iecietīgāki, pilsoniski aktīvāki un indivīda tiesības augstāk vērtējoši. Šķiet, teorija nav pareiza.
Līdz Rietumu medijiem, kuri raksta par politikas un ekonomikas tēmām, nonākuši secinājumi par "World Values Survey" pēdējā (septītā) aptauju "viļņa" rezultātiem. Te jāpaskaidro, ka ar "vilni" tiek saprasts noteikts laika periods, kad tiek veikta apmēram 130 tūkstošu cilvēku aptauja 90 valstīs. Ar pandēmiju saistīto ierobežojumu un pārrāvumu dēļ pēdējais "vilnis", kas aizsākās 2017. gada otrajā pusē, ievilkās līdz 2021. gada 31. decembrim. [1] Sekoja datu apstrāde un analīze, un nu, piemēram, "The Economist" šā gada 12. augusta numurā lauza galvu par datu nesakritību ar iepriekš ļoti pavirši ieskicēto teoriju.
Lai gan vidēji pārticīgums aug arī t.s. globālajos dienvidos (protams, saglabājoties atšķirībai ar Eiropu, ASV, Japānu u. c.), pētnieki neredz, ka labāki dzīves apstākļi ietekmētu cilvēku pasaules uzskatus un vērtības. Piemēram, 1998. gadā 38% eiropiešu, kuri identificējami ar protestantisko sistēmu, uzskatīja, ka kopumā citiem cilvēkiem var uzticēties; līdzīgi domāja 32% aptaujāto musulmaņu. 2022. gadā šādi domājošo eiropiešu īpatsvars ir pārsniedzis 50%, savukārt islāma pasaulē samazinājies līdz 15%. 2022. gadā, salīdzinot ar 1998. gadu, būtiski palielinājies arī to, piemēram, Dienvidamerikas valstīs aptaujāto īpatsvars, kuri saka, ka viņi nekad neparakstītu kādus publiskus aicinājumus un prasības. Tāpat vairāk naudas makā nenozīmē arī lielāku atbalstu parlamentārai demokrātijai, individuālismam, sekulārismam un tā tālāk. "Kā tad tā?" – sabožas progresa idejai ticošie
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
