Viesturs Kleinbergs: Zaudētie principi jeb cik reizes jāsamelo, lai kļūtu par Rīgas mēru  (5)

Uzsākot darbu Rīgas domē, izveidotā koalīcija vienojās par zināmiem darbības principiem. Viens no tiem paģērēja izskaust gadiem ilgušās Ušakova un Amerika vadībā iedibinātās domes pārvaldības tradīcijas. Mēs visi vienojāmies, ka Rīgai ir jākļūst par tādu pilsētu, kurā labas pārvaldības principi nav jāskaidro, bet tie ir vispārpieņemta prakse. Kā koalīcija saredzējām, ka tieši šādā veidā vislabāk varētu cīnīties pret korupciju, apzinoties, ka to varam panākt strādājot cieši kopā, plecu pie pleca.

Šo divu ar pusi gadu laikā mēs visi kopā lieliem soļiem esam devušies uz priekšu, vedot Rīgu Ziemeļvalstu virzienā. Mums visiem kopā ir bijis būtiski tikt vaļā no politiskajiem ielikteņiem pašvaldības kapitālsabiedrībās, kas kā negribēts mantojums nāca līdzi visai pārmaiņu koalīcijai. Arī uzņēmēji ir atzinuši, ka pirmo reizi saredz jēgu iesaistīties pašvaldības organizētos iepirkumos. Un arī tas ir milzīgs solis pretī labi un saimnieciski pārvaldītai Rīgai.

Situācija, kas vasaras sākumā radās saistībā ar Satiksmes departamentu, diemžēl atklāja, ka ne visi vienmēr esam gatavi vienus un tos pašus darbības principus pielietot visos gadījumos. Un te nu tiešām par nolūkiem un mērķiem katrs varam spriest pats. Taču esmu pilnīgi drošs, ja vien Mārtiņš Staķis būtu zinājis, kā situācija attīstīsies nākamā mēneša laikā, diez vai viņš 31. maijā būtu aicinājis Vilni Ķirsi un Olafu Pulku uz savu kabinetu, lai informētu par saņemto iesniegumu par tajā brīdī iespējamiem pārkāpumiem Satiksmes departamentā. Domāju viņš būtu rīkojies pilnīgi citādi.

Bet tagad par faktiem. Tā vietā, lai ar visām četrām par jomu atbildīgie politiķi atbalstītu izmeklēšanu Satiksmes departamentā, sākotnēji relaksētie kungi divas dienas pirms disciplinārlietas ierosināšanas, sāka šo lietu torpedēt. Es šajā stāstā atceros vismaz četrus melus, kurus aktīvi izplatīja Vilnis Ķirsis, bet, iespējams, to bija vairāk, kurš gan skaita?!

Pirmie uzbrukumi bija par it kā pastāvošu interešu konfliktu esošajam disciplinārlietas izmeklētājam, kurš no izmeklēšanas par katru cenu jāatstādina. Tam par iemeslu kalpo izpilddirektora izdotais rīkojumu veikt atsevišķus remontdarbus tā paša uzturēšanas līguma ietvaros, par kuru notiek izmeklēšana. Žēl tikai, ka tā arī domes vairākums neiedziļinājās, ka problēma pēc būtības jau nav tajā, ka minētā līguma ietvaros nevarētu veikt remontdarbus, bet tajā, ka šī līguma izpilde netiek pienācīgi uzraudzīta. Topošais mērs šo mantru par interešu konfliktu mala un mala, kamēr domes vairākums šo argumentu nopirka.

Vēlāk Vilnis Ķirsis satiksmes komitejā un domes sēdē visiem naski apgalvoja, ka Satiksmes departamentā tieši par šiem uzturēšanas darbiem esot veiktas divas revīzijas un nekādi pārkāpumi nav konstatēti. Citējot: "Kam tad vēl vairāk var uzticēties, kā Audita un revīzijas pārvaldei?". Sazinājos ar minēto pārvaldi un uzzināju, ka tiešām departamentā ir veikti dažādi pat astoņi auditi, diemžēl neviens no tiem nav pat tuvu saistīts ar disciplinārlietā minētajiem pārkāpumiem. Par to informēju arī citus deputātus, taču minu, ka arī šajā argumentā jaunajai Rīgas domes koalīcijai nebija visai ērti iedziļināties.

Trešie meli, kurus potenciālais topošais Rīgas mērs izmantoja savā aģitācijā, bija atsaukšanās uz no Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) atsūtītu vēstuli. Tajā it kā ir sniegts skaidrojums, ka vienlaidus asfaltēšanas darbus nevar veikt uz vispārējās vienošanās pamata, par kuras eksistenci par nozari atbildīgais vicemērs Vilnis Ķirsis pārējiem deputātiem bija noklusējis. Taisnība ir, vēstulē IUB norādīja, ka uzturēšanas līguma ietvaros paredzētos ārkārtas remonta darbus tiešām nevar veikt uz cita līguma pamata, taču šajā vēstulē nav ne vārda par lieliem asfaltēšanas darbiem, kurus uz vispārējās vienošanās pamata iespējams veikt ievērojami lētāk. Diemžēl arī šos melus kolēģi deputāti nopirka, nobalsojot par lēmumu, ar kuru izbeidza Satiksmes departamentā uzsākto disciplinārlietu bez rezultāta.

Nu un par "kontrolurbumiem", kurus vicemērs rādīja preses konferencē, laikam vispār nav vērts runāt. Katram cilvēkam ar kritisko domāšanu ir skaidrs, ka iet un urbt 17 urbumus kopā paveiktos 257 000 kvadrātmetros remontdarbu, kur iepriekš nav veikti iesēdumu uzmērījumi un nav pat zināms, kur tie bijuši, nepierāda pilnīgi neko. Bet labi izskatās un visi notic.

Jā, šie fakti nav interesanti, jā, lai tos pārbaudītu, ir jāiedziļinās, jāizlasa dokumenti. Diemžēl dzīvojam virspusējas pieejas un neiedziļināšanās laikmetā. Daudzi saprot, ka kaut kas nav labi, ka Satiksmes departamentā ir nopietnas problēmas, tādēļ jau arī to reorganizē, bet vieglāk ir noticēt tam, kurš skaļāk un pārliecinošāk bļauj. Tāpēc arī esam, kur esam.

Es gan gribu teikt, ka disciplinārlieta gluži bez rezultāta nav beigusies. Rīga būs tikusi pie cita mēra no jaunā varas centra – meļa bez principiem vai vēl ļaunāk – tuvredzīga cilvēka bez kritiskās domāšanas, kurš pats noticējis saviem meliem. Un, ņemot vērā, ka ne es vienīgais spēju saskatīt šīs likumsakarības, ceru, ka tas gājiens pār tuksnesi, lai arī būs grūts un garš, tomēr reiz nesīs rezultātu.