Ieva Dzirkale: Kad digitālā veselība sāks uzlabot cilvēka veselību Latvijā?  (4)

Pavisam nesen tiesību aktu projektu publiskajā portālā ir publicēts informatīvais ziņojums "Digitālās veselības stratēģija līdz 2029. gadam", kurš ir apstiprināts valdībā. Ikvienam, kurš pielicis roku, lai papildinātu mūsu valsts digitālās veselības stratēģiju, redzot šī dokumenta apstiprinājumu, iespējams, jūtams saviļņojums. Un to var saprast, jo digitālā veselība pasaulē un arī mūsu valstī kļūst teju tikpat svarīga kā katra cilvēka ķermeniskā un psihoemocionālā labbūtība. Kāpēc tā?

Tu to nezini, bet tā ir

Šis ir citāts no sarunas ar manu meitu, kad viņai bija 6 gadi. "Tu to nezini, bet tā ir" bieži vien attiecinu uz digitālās veselības jomu. Latvijā digitālajai veselībai ir jābūt prioritātei. Jau tagad valdības deklarācijā ir paredzēts nodrošināt vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas attīstību un lietojamību, kā arī palielināt e-veselības pakalpojumu klāstu. No otras puses – drīzumā varam gaidīt jaunu valdības deklarāciju un lūkot pēc veselības jomas prioritizācijas.

Pērn tapa Nacionālā veselības dienesta (NVD) augstas gatavības projekts "E-veselība jaunā kodola izveide", ko plānots noslēgt līdz 2023. gada beigām. Te nu jāatzīst, ka minētais tomēr ir raksturojams kā "zināmais nezināmajā".

E-veselības kodola projekta kontekstā plānots sākt izstrādāt onkoloģijas reģistru un laboratorijas moduli. Šīs funkcionalitātes būs pamats E-veselības kodolam un noteiks attīstības scenārijus Latvijas E-veselībai turpmāk. Taču ir svarīgi ieskatīties acīs arī sāpīgai patiesībai, ka sistēma pati par sevi neko neatrisina. Ļoti svarīga ir ārstniecības personāla gatavība šos moduļus lietot, mainīt paradumus satura ievades ziņā un tā apkopošanā, kā arī attīstīt jaunas prasmes. Un tieši tikpat būtiski ir darīt visu, lai vide, kurā attīstās aktuālas digitālās veselības jomas prasmes, ir lietotājam draudzīga. Ir dzirdēti gana sulīga kritika par līdzšinējo E-veselības lietošanas pieredzi, tāpēc nākotnē E-veselībai jāmainās (Atvasināts no Raiņa citāta: "Pastāvēs, kas pārvērtīsies!"). Manuprāt, galvenais, ko būtu jāsaprot par Digitālo veselību ir tas, ka tā nav tikai E-veselības mājas lapa, bet gan virkne procesu, tai skaitā pārvaldība un izmērāmi rezultāti.

NVD sola, ka jaunajā kodolā būs modulārs dizains, kas uzlabos sistēmas veiktspēju un stabilitāti, kā arī tiks nodrošināta droša veselības datu apmaiņa. Modulārā programmēšana ir metode, kas koncentrējas uz programmas funkcionalitātes sadalīšanu neatkarīgās, savstarpēji aizvietojamās metodēs (moduļos). Katrā no tām ir viss nepieciešamais, lai izpildītu tikai vienu funkcionalitātes aspektu. Plānots, ka tādas funkcionalitātes kā e-recepte, e-darbnespējas lapa, pacienta veselības pamatdati u.c., kā arī vēsturiski uzkrātā pacientu medicīniskā informācija, nākotnē tiks integrēta jaunajā kodolā.

Manuprāt, šāda – modulāra – pieeja ir ārkārtīgi vērtīga. Tā ir uz nākotni vērsta arhitektūra, kas sastāv no maziem, brīvi saistītiem moduļiem, kas nodrošinās elastīgu integrāciju ar jauniem un eksistējošiem pakalpojumiem, kā arī starptautisku datu standartu izmantošanu. Tas savukārt sekmēs izveidoto moduļu atkalizmantojamību, pastāvīgas iespējas tos attīstīt, uzlabot un nodrošinās sadarbspēju veselības digitālajā vidē.

Bieži vien dzirdu jautājumu – kāds ir reālais ieguvums pacientam, proti, mums katram no digitālās veselības sakārtošanas? Pavisam vienkārši – ilgtermiņā Tavi veselības dati var palīdzēt ārstam ātrāk un viedāk pieņemt lēmu par ārstēšanas gaitu. Varēsim aizmirst par pienākumu glabāt mājās papīru grēdu ar analīzēm un izmeklējumiem.

Nezināmais zināmajā - lēnums

Jau pērnā gada jūlijā valsts un privātā sektora pārstāvji vienojās par sadarbības memorandu, kas paredz tā parakstītāju iesaisti uz pacientiem un lietotājiem orientētas, atvērtas digitālās veselības ekosistēmas izveidē. Jāatceras, ka memorands vēl nenozīmēja, ka digitālās veselības stratēģija tūlīt tiks pieņemta. Dokuments vairākus gadus bija "virzībā", proti saskaņošanas procesā. Taču varam būt gandarīti, ka beidzot Ministru kabinetā Latvijas Digitālā stratēģija ir apstiprināta.

Lēnums lēmumu pieņemšanā digitālās veselības jomā Latvijas iedzīvotājiem nenāk par labu. Jau tagad zināms, ka Latvija ierindojas statistikas virsotnē ar vissliktākajiem rezultātiem veselīgi nodzīvoto mūža gadu ziņā Eiropas Savienībā (ES). Taču uzlabot situāciju mūsu valstī varam tikai, ja varam izmērīt un analizēt datus tam, ko tieši ir jāuzlabo. Tātad veselības datu sakārtošana un sistemātiska ievadīšana, kā arī izgūšana joprojām ir aktuāla. To var paveikt tikai tad, ja Latvijā būs atbildīgā iestāde un atbildīgais cilvēks, kurš uzņemsies digitālās stratēģijas ieviešanu un pārvaldības funkcijas. AmCham par to ir vairākkārt iestājusies.

Padalīšos ar vienkāršu piemēru no dzīves. Kāds iedzīvotājs nonāk Latvijas slimnīcā A, bet viņam nav līdzi visu līdz šim veikto izmeklējumu vai izraksta no veselības aprūpes iestādes B. Informācija nav atrodama nedz "Datamed", nedz citur. Tāpēc slimnīcā A veic izmeklējumus, par kuriem valsts vai iedzīvotājs pats jau vienreiz ir norēķinājies. Kāpēc? Tāpēc, ka digitālās veselības pārvaldība Latvijā ir kritiskā situācijā. Mums var būt vislabākās sistēmas, bet bez paradumu maiņas, kas ietver pacientu datu sistemātisku ievadīšanu digitālā vidē, dalīšanos ar datiem starp iestādēm, kā arī datu apmaiņu veselības iestāžu ietvaros, Latvijas pozīcija labklājības jomā neuzlabosies.

Punkts. Vai arī komats

Pamatojoties uz ES veselības stratēģiju, Eiropas Komisija un PVO paziņoja par nozīmīgas digitālās veselības partnerības izveidi. Partnerība paredz digitālo risinājumu paplašināšanu, piemēram, vakcinācijas sertifikāta digitalizāciju, lai uzlabotu iedzīvotāju veselību visā pasaulē. Savukārt, ES veselības stratēģijas viena no prioritātēm ir sliktas veselības pamatcēloņu novēršana. Arī Latvijas Digitālās veselības stratēģijas projekta dokuments satur atsauci uz minēto ES stratēģiju. Vēl vairāk, mūsu valsts stratēģijā uzsvērts, ka atbilstoši izmantota, digitālā veselība palīdz novērst hospitalizācijas un slimību komplikācijas vai samazināt to iestāšanās risku, novērst izmeklējumu dublēšanu, nodrošināt labāku veselības aprūpes koordināciju cilvēkiem ar hroniskām slimībām, veicināt datos balstītu lēmumu pieņemšanu veselības aprūpē un veselības politikā, kā arī citās jomās.

Tāpēc neliksim punktu tagad, kad Digitālās veselības stratēģija Latvijā ir apstiprināta, jo priekšā vēl ir liels darbs visai veselības nozarei. Kā viens no pirmajiem mājas darbiem ir tādas E-veselības ekosistēmas radīšana un pārvaldības izveide, kas ilgtermiņā uzlabos katra mūsu valsts iedzīvotāja iespējas saņemt tādu veselības aprūpi, kura neatpaliek no kaimiņvalstīm.

Esiet aktīvi, paužot atgriezenisko saikni līdz šim apmeklētajās veselības aprūpes iestādēs, rodiet iespējas, kā sadarboties ar sabiedriskām organizācijām, kuras tiecas uzlabot Latvijas perspektīvas šajā jomā! Atskatoties, varam secināt, ka digitālās veselības ceļš Latvijā ir bijis garš un sarežģīts. Tomēr, ja būs politiskā griba un labs stratēģijas virzītājs, ticu, ka Latvijas iedzīvotāju labbūtība un veselība zels.