Karolīna Gansovska: Krieviete? Latviete? Kas es esmu jeb mans latviskošanas stāsts  (2)

Ģimenes saknes mani ved uz Bausku un Liepāju. Mana vectēva māte Ella Meja nāca no Meju un Tiltu ģimenēm, kas dzīvoja netālu no vējainās pilsētas. Dažu notikumu dēļ mans vectēvs 1918. gadā bija dzimis Polijā un neilgi pēc piedzimšanas ar mammu un vecāko māsu nokļuvis Kijivā un pēc tam Ļeņingradā (mūsdienās Sanktpēterburga – red.). Kopš tā laika mana ģimene dzīvoja Krievijā. Manai mammai Ilonai bija sapnis – atgriezties Latvijā, kur viņa pavadīja daudz laika bērnībā kopā ar savu tanti Veroniku, kas bija precējusies ar rakstnieku Valentīnu Pikuli. 2005. gadā tika nolemts pamest visu Maskavā un doties uz Rīgu.

Mantas bija saliktas mūsu mašīnā, bet līdzi mums brauca draugs ar kravas mašīnu, kurā pietika vietas gleznām, grāmatām un pat mēbelēm, jo naudas pirkt visu jaunu nebija. Maskavā bija pārdots liels dzīvoklis, un diezgan ātri bija sameklēts skaists dzīvoklis Rīgā, kurā savulaik dzīvoja Dailes teātra aktieris Uldis Vazdiks ar sievu.

Padomju laika mācību grāmata

Man ir 14 gadi, aiz muguras pabeigta 8. klase Maskavas skolā un dažas latviešu valodas nodarbības pie pasniedzējas, kuru tolaik meklējām pa visu pilsētu. Joprojām atceros padomju laika latviešu valodas mācību grāmatu – "Karavīri soļo!", "Ilze strādā kolhozā. Kur tu strādā?". Rīgā priekšā ir 9. klase ar centralizēto latviešu valodas eksāmenu. Vai es to nokārtošu? Noteikti ne. Krievu skolā, kuru izvēlējāmies pēc paziņas ieteikuma, direktore teica, lai es mācos 8. klasē atkārtoti, jo tā ir vienīgā cerība, ka izdosies eksāmenu kaut kā nokārtot