Šodien, vienā kopīgā dienā visā Eiropā, pieminēsim staļinisma un nacisma upurus. Pirms 84 gadiem, noziedzīgi vienojoties nacistiskajai Vācijai un komunistiskajai PSRS, tika lauzti miljoniem likteņu. Arvien pārāk klātesoša ir tā nežēlastība, ko visai Eiropai nodarīja šie režīmi.
Pirms 15 gadiem kopā ar domubiedriem, Eiropas Parlamenta deputātiem – Kristoferu Bīzliju (Christopher Beazley) no Anglijas, Aleksandru Nuno Alvaro (Alexander Nuno Alvaro) no Vācijas, Mairannu Miko (Marianne Mikko) no Igaunijas un Zitu Gurmai (Zita Gurmai) no Ungārijas – ieguldījām milzīgu darbu trīs mēnešu garumā– skaidrojot, pārliecinot, atkal un atkal klauvējot pie to deputātu durvīm, pie kurām iepriekš nebijām pienācīgi uzklausīti, līdz beidzot mūs sadzirdēja, noticēja un galu galā šo ieceri ar saviem parakstiem atbalstīja vairāk nekā 400 EP deputāti.
Atceros to saviļņojumu, kad septembrī EP prezidents Hanss Gerts Poterings (Hans-Gert Pöttering) no tribīnes, nosaucot mūsu visu piecu deputātu vārdus, paziņoja, ka esam panākuši, ka turpmāk 23. augusts, Molotova-Ribentropa pakta noslēgšanas gadadiena, tiks atzīmēts kā abu – nacistiskā un komunistiskā – režīmu upuru kopīga piemiņas diena.