Uldis Biķis: Pārdomas par sadales tarifu reformu agresorvalsts Krievijas kara ēnā  (4)

Ar tarifu reformu ir panākts vienlīdzības princips dažādām lietotāju grupām. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) profesionāli un neatkarīgi ir veikusi savu darbu, lai tarifs būtu tuvināts reālajām pakalpojuma sniegšanas izmaksām gan dažāda veida uzņēmumiem, gan arī mājsaimniecībām.

Tagad enerģētikas nozares pārstāvjiem un politiķiem ir sabiedrībai atbildīgi jāskaidro šīs reformas nepieciešamība, kā arī bez populisma jāatrod līdzekļi mazāk aizsargāto sabiedrības grupu izmaksu pieauguma kompensēšanai.

Kā uzņēmuma pārstāvis varu teikt, ka jaunie tarifi dod būtisku ieguldījumu Latvijas tautsaimniecības salīdzinošajā konkurētspējā Baltijas reģionā – lai uzņēmumi varētu ilgtspējīgi attīstīties un piedāvāt labi apmaksātas darbvietas, veidojot stabilu Latvijas nākotni Rietumu ekonomiskajā telpā.

Izvairīties no enerģētiskās nabadzības

Vajadzība pēc enerģijas mājsaimniecībām ir svarīgākā tūlīt aiz pārtikas groza. Tāpēc politiķiem, izvēloties populisma ceļu, vienmēr ir bijis kārdinājums atrast šai neērtajai patiesībai ērtāko risinājumu – šķērssubsīdijas no šķietami maksātspējīgākā tautsaimniecības sektora jeb "pašfinansēšanu ārpus valsts budžeta".

Daudzu gadu garumā uzņēmumi ar šo nastu ir samierinājušies, arī tie, kas paši daudz investējuši energoefektivitātē un kam kopējais enerģijas izmaksu slogs mērāms miljonos. Darbojies princips – "jo tu vairāk velc, jo tev vairāk uzkrauj". Politiķus nav interesējis, ka energointensīvajiem uzņēmumiem no tā reizēm atkarīga pat izdzīvošana eksporta tirgos, kur neviens par ražotāja vietējām Latvijas problēmām nesatraucas.

Ja tautsaimniecība nevar izmantot savu attīstības potenciālu, vieglāk noteikti nekļūst arī mājsaimniecībām. Tāpēc šobrīd jāatrod atbildīgs un profesionāls risinājums, kā stimulēt maksimāli taisnīgu līdzekļu pārdali un kompensēšanu tām sabiedrības grupām, kas pašas nespēj segt reformas izraisīto straujo izmaksu augumu. Politiķiem šajā ziņā ir pieejami dažādi instrumenti.

Piemēram, Eiropas Savienības ietvarā var intensīvāk izmantot līdzekļus aizsargāto lietotāju atbalstam. Tāpat ir iespējams jau elektrostaciju būvniecības laikā paredzēt, ka elektrības ražotājs sedz ar patērētāju līdzvērtīgu daļu no infrastruktūras izmaksām, lai pārvades un sadales tarifs tādējādi mazāk apdraudētu patērētāju. Arī pašus lietotājus var mērķtiecīgāk motivēt izvēlēties sev piemērotāko pieslēgumu atbilstoši noslodzei un lietošanas paradumiem, lai neveidotos lieka un dārga energotīklu infrastruktūras "rezerve", kas tarifu veidā gulstas uz visas sabiedrības pleciem.

Turpināt reformu pēc būtības

Neskatoties uz konkurētspējas uzlabošanos Baltijas jūras reģionā, lielajiem un energointensīvajiem rūpniecības uzņēmumiem, kas strādā eksporta tirgos visā pasaulē, joprojām liels izaicinājums ir enerģijas cenu līmenis pret citu konkurējošo valstu (ASV, Ķīnas, Turcijas) ražotāju cenām. Šī tarifu reforma tikai daļēji samazina energoresursu izmaksu negatīvo ietekmi uz konkurētspēju plašākā mērogā.

Tāpēc aicinu vēl vairāk iedziļināties un publiskot informāciju par potenciālajām šķērssubsīdijām tarifos, diskutēt par "taisnīgu izmaksu noteikšanas algoritmu" un laicīgi novērst nepilnības, kā arī veidot informatīvo telpu, lai panāktu lielāku sabiedrības un biznesa izpratni un līdzdarbošanos kopējās elektrības ražošanas un pārvades sistēmas optimizācijā un efektivitātes nodrošināšanā. Tas nozīmē katra iespēju robežās iesaisti elektrības ražošanas decentralizācijā, jaunu tīklu infrastruktūras plānošanā un attīstības finansēšanā ar mērķi sasniegt augstāku tīkla izmantošanas efektivitāti un līdz ar to zemākas izmaksas. Īpaša loma varētu būt lielajiem uzņēmumiem un turīgajām mājsaimniecībām, kas parasti aktīvāk seko jaunajām tendencēm tehnoloģiju attīstībā.

Vienlaikus aicinu visus lēmumu pieņēmējus uzņemties atbildību un nodrošināt sistēmu, kas dod iespēju katram dalībniekam adekvāti piedalīties enerģētikas sektora transformācijā. Jo īpaši svarīgs te būs centralizēts, profesionāls novērtējums saistībā ar jauno jaudu straujo attīstību un tehnoloģiju dažādību (saule, vējš, enerģijas uzkrāšanas iespējas u. c.) – dažas ir vairāk piemērotas lokālam patēriņam, bez būtiskas nepieciešamības izbūvēt lieljaudas tīklus enerģijas pārvadei. Katrai uzņēmumu un sabiedrības grupai tālāk pašai jāveido savi energorisinājumi, piesaistot atbilstošāko finansējumu investīcijām, vai jāizvēlas kāda no politiķu piedāvātajām atbalsta programmām.

Visbeidzot – mums visiem būs jāiemācās pielāgoties saules un vēja ražotās elektrības pieejamības cikliskumam, kamēr netiks atrasti tehnoloģiski un ekonomiski pieejami enerģijas uzglabāšanas risinājumi. Tāpēc ļoti svarīgas ir patēriņa kultūras izmaiņas, it sevišķi mājsaimniecībām, jo ražošanas pieprasījums pārsvarā ir nemainīgs 24 stundas diennaktī, ar mazākām iespējām būt elastīgiem.

Saglabāt vienlīdzības principu

"Latvijas Finieris" jau gadiem ir runājis par enerģijas salīdzinošo dārdzību, to darījuši arī citu nozaru uzņēmēji un organizācijas. Šobrīd, kad arvien ciešāk iekļaujamies Eiropas vērtībās un vienotajā drošības telpā, šī tarifu reforma šķiet profesionāli izsvērts labākais risinājums Latvijas tautsaimniecībai un sabiedrībai, jo balstās uz vienlīdzības principu izmaksu noteikšanā. Reālās situācijas apzināšanās un uzticības vairošana Baltijas līmenī vienoti veidotai sistēmai ir nākotnes panākumu atslēga enerģētikas sektora līdzsvarotā attīstībā.

Nodrošināt neatkarīgu uzraudzību

Iepriekš minētie jautājumi kļūs arvien aktuālāki, Eiropai virzoties uz augstāku elektrifikācijas līmeni, kā arī dziļāku energosistēmas integrāciju – kad sistēmu plāno un ekspluatē kopumā, savienojot dažādus enerģijas nesējus, infrastruktūras un patēriņa sektorus. Šī savienotā un elastīgā sistēma būs efektīvāka un samazinās izmaksas sabiedrībai.

Svarīgi ir procesu regulāri uzraudzīt, lai attīstība un transformācija notiktu par saprātīgu jeb konkurētspējīgu cenu. Tam nepieciešams neatkarīgs un profesionāls regulators (SPRK), kas ar gadiem ir kļuvis aizvien profesionālāks un kura darbs politiskajiem līderiem populisma vārdā nebūtu jānonicina.