Krievijas iebrukums Ukrainā ir atgādinājums tam, ka autokrātijai nerūp tās izraisītā nāve un postījumi. Šis karš ir rupjš cilvēktiesību un Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos noteiktā starptautisko strīdu miermīlīgas izšķiršanas principa, kas ir palīdzējis uzturēt uz noteikumiem balstītu starptautisko kārtību un kopš Aukstā kara beigām nodrošināt pasaulē relatīvu mieru, pārkāpums.
Kara humānās un ekonomiskās sekas ir arī pierādījušas, ka globalizētā pasaulē krīzes nevar ierobežot valstu robežās. Tāpēc ir svarīgi novērst līdzīgus draudus globālajai drošībai arī citur. Taivāna ir demokrātiska valsts, kurā dzīvo vairāk nekā 23 miljoni cilvēku un kuru es ar lepnumu pārstāvu. Mūsu valsts turpina saskarties ar milzīgiem izaicinājumiem, ko rada Ķīna.
Kopš 20. gadsimta vidus Ķīnas Tautas Republika (ĶTR) ir solījusi pārņemt kontroli pār Taivānu un nav atteikusies arī no spēka lietošanas, lai gan tā nekad nav valdījusi pār Taivānu. Gadu desmitiem Taivānas iedzīvotāji ir saglabājuši miera un stabilitātes status quo Taivānas šaurumā. Tomēr, pieaugot Ķīnas ekonomiskajai un militārajai varai, tā kļūst arvien agresīvāka, izmantojot savu militāro spēku, lai iebiedētu Taivānu, tādējādi apdraudot mūsu demokrātisko dzīvesveidu. Tas ietver arī kara lidmašīnu un kuģu nosūtīšanu pāri Taivānas šauruma viduslīnijai un ielaušanos mūsu pretgaisa aizsardzības zonā. Tā arī ir pastiprinājusi "pelēkās zonas" taktiku, piemēram, dezinformāciju un ekonomisko piespiešanu, lai mazinātu mūsu gribu cīnīties.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!