Krievijas iebrukums Ukrainā ir atgādinājums tam, ka autokrātijai nerūp tās izraisītā nāve un postījumi. Šis karš ir rupjš cilvēktiesību un Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos noteiktā starptautisko strīdu miermīlīgas izšķiršanas principa, kas ir palīdzējis uzturēt uz noteikumiem balstītu starptautisko kārtību un kopš Aukstā kara beigām nodrošināt pasaulē relatīvu mieru, pārkāpums.
Kara humānās un ekonomiskās sekas ir arī pierādījušas, ka globalizētā pasaulē krīzes nevar ierobežot valstu robežās. Tāpēc ir svarīgi novērst līdzīgus draudus globālajai drošībai arī citur. Taivāna ir demokrātiska valsts, kurā dzīvo vairāk nekā 23 miljoni cilvēku un kuru es ar lepnumu pārstāvu. Mūsu valsts turpina saskarties ar milzīgiem izaicinājumiem, ko rada Ķīna.
Kopš 20. gadsimta vidus Ķīnas Tautas Republika (ĶTR) ir solījusi pārņemt kontroli pār Taivānu un nav atteikusies arī no spēka lietošanas, lai gan tā nekad nav valdījusi pār Taivānu. Gadu desmitiem Taivānas iedzīvotāji ir saglabājuši miera un stabilitātes status quo Taivānas šaurumā. Tomēr, pieaugot Ķīnas ekonomiskajai un militārajai varai, tā kļūst arvien agresīvāka, izmantojot savu militāro spēku, lai iebiedētu Taivānu, tādējādi apdraudot mūsu demokrātisko dzīvesveidu. Tas ietver arī kara lidmašīnu un kuģu nosūtīšanu pāri Taivānas šauruma viduslīnijai un ielaušanos mūsu pretgaisa aizsardzības zonā. Tā arī ir pastiprinājusi "pelēkās zonas" taktiku, piemēram, dezinformāciju un ekonomisko piespiešanu, lai mazinātu mūsu gribu cīnīties.
ĶTR ekspansija neaprobežojas tikai ar Taivānu. Ķīnas veiktās "pelēkās zonas" aktivitātes Austrumķīnas un Dienvidķīnas jūrā ir paredzētas, lai paplašinātu savu varu un pamatotu savas alkatīgās teritoriālās pretenzijas. Papildus drošības nolīguma parakstīšanai ar Zālamana salām Klusā okeāna dienvidu daļā ĶTR ir nodrošinājusi ostas turpmākai militārajai izmantošanai Indijas okeānā. Visi šie manevri rada nopietnas bažas, ka kļūs arvien grūtāk saglabāt mieru.
Miera un stabilitātes nodrošināšana Taivānas šaurumā ir visu interesēs. Katru dienu caur Taivānas šaurumu tiek pārvadāta puse no pasaules komerciālā konteineru transporta. Taivānā ražo lielāko daļu pasaules pusvadītāju, un tai ir būtiska loma globālajās piegādes ķēdēs. Jebkurš konflikts šajā reģionā radītu postošas sekas pasaules ekonomikai.
Pēdējos gados divpusējos un daudzpusējos forumos ir vairākkārt uzsvērts, ka miers un stabilitāte Taivānas šaurumā ir nepieciešama globālajai drošībai. Lai gan mēs visi esam vienisprātis, ka no kara ir jāizvairās, tā panākšanai ir nepieciešama iekļaušana, dialogs un, pats galvenais, vienotība.
Apvienoto Nāciju Organizācija joprojām ir labākā platforma globālai diskusijai. ANO amatpersonas bieži runā par kopīgiem risinājumiem, solidaritāti un iekļaušanu, risinot mūsdienu aktuālos jautājumus. Taivāna ir vairāk nekā gatava un spējīga iesaistīties šajos centienos.
Tomēr Taivāna joprojām ir izslēgta no ANO, jo Ķīna ir sakropļojusi 2758. ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju. Šajā rezolūcijā nav ne noteikts, ka Taivāna ir ĶTR daļa, ne arī piešķirtas ĶTR tiesības pārstāvēt Taivānas tautu ANO un tās specializētajās aģentūrās. Patiesībā rezolūcija nosaka tikai to, kas pārstāv dalībvalsti Ķīnu, un šo faktu pēc attiecīgā balsojuma 1971. gadā atzina gan starptautiskā sabiedrība, gan pati Ķīna. 2758. rezolūcijas turpmākais nepareizais atspoguļojums ir pretrunā ar ANO Statūtos noteiktajiem pamatprincipiem, un tas ir jālabo.
ANO Ģenerālās asamblejas 78. sesija, kuras centrā būs tēma "Atjaunot uzticību un globālo solidaritāti", tieši šobrīd ir aktuāla, ņemot vērā vairākas plašas globālās problēmas. Piemēram, ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM) tika izstrādāti kā kopīgs miera un labklājības plāns. Tomēr jaunākajā ziņojumā par ilgtspējīgas attīstības mērķu progresu norādīts, ka tikai 12% no ilgtspējīgas attīstības mērķiem tiek īstenoti, bet pusei no tiem progress joprojām ir nepietiekams. Un vairāk nekā 30% gadījumu mēs esam apstājušies vai pat pavirzījušies atpakaļ.
Lai gan vieglu atbilžu nav, pirmais solis ir dialogs. ANO kā patiesi globāla institūcija var kalpot kā progresa veicinātāja. Mēs aicinām ANO ievērot tās principu neatstāt novārtā nevienu, ļaujot Taivānai piedalīties ANO sistēmā, nevis izslēdzot to no diskusijām par jautājumiem, kas prasa globālu sadarbību. Lielisks pirmais solis būtu ļaut Taivānas iedzīvotājiem un žurnālistiem apmeklēt un atspoguļot attiecīgās sanāksmes, kā arī nodrošināt Taivānas jēgpilnu līdzdalību sanāksmēs un mehānismos saistībā ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem.
Ukrainas neticamā drosme un izturība ir iedvesmojusi valstis visā pasaulē. Karš pasaulē ir radījis jaunu kopības sajūtu. Vienotība ir ļoti svarīga, lai atvairītu Krievijas agresiju un kopumā saglabātu pasaulē tādas universālas vērtības kā cilvēktiesības un miers.
Ir svarīgi likt Ķīnai un citām autoritārām valdībām apzināties, ka tās tiks sauktas pie atbildības, un mudināt tās atrisināt domstarpības miermīlīgā ceļā. Ļaujot Taivānai jēgpilni piedalīties ANO sistēmā, tiktu veicināti pasaules centieni risināt aktuālus globālos jautājumus. Tas arī apliecinātu ANO apņēmību apvienoties miera labā kritiskā brīdī, kad uz spēles ir likta pasaules nākotne.
Kopā mēs esam stiprāki. Tagad ir pienācis laiks rīkoties saskaņā ar šo pamatprincipu, iekļaujot Taivānu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!