Tiem lasītājiem, kas grib būt par pāris soļiem priekšā ģeopolitiskajiem notikumiem, ieteicams atkal pievērst uzmanību Dienvidkaukāza reģionam un īpaši Armēnijas un Azerbaidžānas konfliktam par Kalnu Karabahu, skatoties uz to caur Krievijas, Turcijas un Irānas reģionālo interešu prizmu. Aizvadītās nedēļas notikumi liecina par (pagaidām) politiskās eskalācijas kāpinājumu, kas provokāciju gadījumā draud sasniegt bruņota konflikta pakāpi.
Tas savukārt var pāraugt vai nepāraugt starpvalstu karā. Pirmais solis uz to šobrīd ir sperts – Azerbaidžāna un Armēnija pārvieto papildu karaspēka vienības tuvāk abu valstu robežai un saasina retoriku.
Pāri visam stāv Krievijas faktiskā nespēja un, pats galvenais, neieinteresētība Kalnu Karabahas problēmas galīgā atrisināšanā, jo, kamēr šis, nu jau "atsaldēts", konflikts pastāv, Krievijai saglabājas ietekmes sviras uz visiem reģionālajiem aktoriem – Azerbaidžānu, Turciju un Armēniju, daļēji arī Irānu. Krievijas uzdevumu sarežģītāku padara fakts, ka Armēnijas prezidents Nikols Pašinjans nebūt nav Krievijas bezierunu sabiedrotais, bet gan situatīvs "ceļabiedrs", ar kuru Kremlis spiests rēķināties.
Kremlis nepatīkami pārsteigts
Šāds interešu un attiecību samezglojums
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
