Kārlis Ločmelis: Vairāk nekā 100 miljonu ietaupījums topošajiem pensionāriem

Pensiju 2. līmeņa pārvaldītāju komisijas maksu veido divas daļas – (1) pastāvīgā un (2) mainīgā (sk. 1. att.). Pastāvīgās komisijas maksas maksimālais ierobežojums ir 0.6 % gadā no pārvaldītajiem pensiju 2. līmeņa aktīviem, ja tie nepārsniedz 300 milj. eiro, bet par katru nākamo eiro pārvaldīšanā – 0.4 %. Pārvaldītājam par izcilu ieguldījuma plāna daļas vērtības pieaugumu ir arī iespēja saņemt atlīdzības mainīgo daļu1.
1. attēls. Ilustratīvs piemērs, kā veidojas pensiju 2. līmeņa kopējā maksimālā komisijas maksa2

2018. gadā tika grozīts Valsts fondēto pensiju likums, kas paredzēja samazināt pārvaldīšanas komisiju maksu griestus, kā arī tika pārskatīta kārtība, kādā ieguldījumu pārvaldnieks uzskaita, aprēķina un ietur atlīdzības mainīgo daļu. Šīs izmaiņas topošajiem pensionāriem ļāva ietaupīt vairāk nekā 200 milj. eiro pēdējo piecu gadu laikā (sk. 2. att.).

2. attēls. Pensiju 2. līmeņa vēsturiskā kopējā komisijas maksa un ietaupījuma aplēse

Kopš 2018. gada, kad tika samazināti pensiju 2. līmeņa komisiju griesti, uzkrāto līdzekļu vērtība ir gandrīz dubultojusies – no 3.3 mljrd. eiro līdz 5.7 mljrd. eiro 2022. gada beigās. Šajā pašā laika periodā no jauna veikto iemaksu apmērs ir 3 mljrd. eiro. Kopā ar jau akumulētajām iemaksām šīs iemaksas veido stabilu un zema riska ienākumu bāzi, no kuras pārvaldītāji aprēķina pastāvīgo komisijas maksu. Ņemot vērā šo pensiju 2. līmeņa aktīvu kāpuma tendenci, nemainot maksimālās pastāvīgās komisijas maksas aprēķina metodi, pensiju 2. līmeņa pārvaldītāju ienākumi nākotnē būtiski augs neatkarīgi no ieguldījumu plānu atdeves rādītājiem (sk. 3. att.).
3. attēls. Latvijas pensiju 2. līmeņa vēsturiskā kopējā komisijas maksa līdz 2022. gada beigām un pastāvīgās komisijas prognoze no 2023. gada3

Lielākā daļa pārvaldītāju, kas pārvalda pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānus, izmanto likumā noteiktos maksimālos pastāvīgās komisijas maksas griestus. Tādējādi, nemainot pastāvīgās komisijas maksas griestu aprēķina metodi, Latvijā pastāvīgā komisijas maksa gadā varētu saglabāties 0.4 % apmērā (sk. 3. att.), nesamazinoties pie tālāka uzkrātā pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānu kopējā apjoma pieauguma. Turklāt šīs izmaksas varētu nekad nesasniegt tik zemas ieguldījumu pārvaldīšanas izmaksas kā vairumā citu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu (sk. 4. att.).

4. attēls. Fondēto pensiju4 ieguldījumu pārvaldīšanas izmaksas, % no aktīviem, 2021. (vai 2020.) gadā5

Latvijas Banka rosina grozīt Valsts fondēto pensiju likumu, lai apjoma radītā ietaupījuma efektu pastāvīgi un automātiski ietvertu pensiju 2. līmeņa pastāvīgās komisijas maksas griestos. Latvijas Banka piedāvā noteikt maksimālo pastāvīgo komisijas maksu 0.6 % apmērā par pirmajiem pārvaldītajiem pensiju 2. līmeņa 100 milj. eiro, piemērojot 7.5 % samazinājumu maksimālajai pastāvīgajai komisijas maksai par katriem nākamajiem pārvaldīšanā esošajiem pensiju 2. līmeņa 100 milj. eiro, līdz tiek sasniegti 0.15 % no pārvaldīšanā esošajiem līdzekļiem.6
Piedāvātie grozījumi galvenokārt paredz samazināt pārvaldītāju ienākumu pieauguma tempu, jo to izmaksas nepieaug proporcionāli ienākumiem (sk. 5. att.). Pamatojoties uz pašreiz novērotajām tendencēm, pastāvīgā komisijas maksa pakāpeniski samazinātos līdz 0.2 % gadā no aktīviem. Latvijas Bankas piedāvātie grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā topošajiem pensionāriem ļautu ietaupīt vairāk nekā 100 milj. eiro nākamo desmit gadu laikā. Ietaupījums palielinās līdz šim uzkrāto kapitālu, jo arī tiks ieguldīts finanšu tirgos par labu pensiju 2. līmeņa dalībniekiem. Šī iniciatīva sekmēs iedzīvotāju pensiju 2. līmeņa uzkrājumu palielināšanos, nabadzības riska samazināšanos un palielinās ienākumu aizvietojamības koeficientu, personām aizstājot darba atalgojumu ar pensiju.

5. attēls. Latvijas pensiju 2. līmeņa vēsturiskā kopējā komisijas maksa līdz 2022. gada beigām un pastāvīgās komisijas prognoze no 2023. gada7

Regresivitātes princips tiek pielietots arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) veiktajos atskaitījumos, ko tā ietur, lai apkalpotu pensiju 2. līmeņa dalībnieku kontus, uzturētu informācijas sistēmas un veiktu citas nepieciešamās administratīvās darbības. Šos atskaitījumus VSAA ietur no katra dalībnieka veiktās iemaksas, nevis no kopējā uzkrātā kapitāla, kā to dara pārvaldītāji. Neskatoties uz šo atšķirību, VSAA ik gadu ir pakāpeniski samazinājusi atskaitījuma likmi. Piemēram, 2013. gadā atskaitījuma likme bija 0.37 %, bet 2023. gadā – vien 0.13 % no katras iemaksas. Tādējādi Latvijas Bankas piedāvātā iniciatīva iet roku rokā ar VSAA piemēroto atskaitījumu samazināšanas praksi, atbalstot pensiju 2. līmeņa dalībnieku uzkrātā kapitāla taupīgu pārvaldīšanu un mērķim atbilstošu vairošanu.
Šāda pastāvīgās komisijas aprēķina metode pie augošiem aktīviem pārvaldīšanā palielinās iespēju pārvaldītājiem nopelnīt atlīdzības mainīgo daļu, jo virspeļņa tiek rēķināta no ieguldījuma plāna daļas vērtības izmaiņām pēc pastāvīgās komisijas maksas uzkrāšanas un izmaksas.
Ceru, ka Saeima atbalstīs Latvijas Bankas piedāvātos grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, lai samazinātu nabadzības risku valstī nākotnē.