Pārsteidzoši labā Latvijas ekonomikas spēja piemēroties ārēji sarežģītajai situācijai ir labs pamats pieņemt budžetu, kas veicinās ilgtspējīgu valsts attīstību.
Kā ierasts, rudens ir redzamākais valsts budžeta sagatavošanas posms, kad budžetam tiek noteiktas prioritātes, un budžeta portfelis aiznests uz Saeimu, kur notiek tā skatīšana, debates un balsojums. Primāri tiek veidots vidēja termiņa valsts budžeta ietvars, kurā nosaka pieejamos resursus vidējam termiņam un to izlietošanu paredz atbilstoši valdības noteiktajām prioritātēm. Katru gadu gada valsts budžetā valdība nosaka pieļaujamo kopējo valsts izdevumu apmēru un valsts budžetā pieejamā finansējuma sadalījumu dažādām jomām un aktivitātēm, ievērojot vidēja termiņa "rāmi". Pēc būtības valsts budžets atspoguļo Latvijas fiskālo politiku un ietver arī valdības vērtējumu par ekonomiskās attīstības procesiem Latvijā.
Uzsākot nākamā gada valsts budžeta izstrādi, Finanšu ministrija vasarā sagatavo ekonomisko procesu novērtējumu un veic regulāro tautsaimniecības analīzi, lai aktualizētu makroekonomisko rādītāju un vispārējās valdības budžeta prognozes vidējam termiņam, Latvijas Stabilitātes programmai un Latvijas Vispārējās valdības budžeta plāna projektam.
Īsumā, Latvijas ekonomika kara un energoresursu cenu kāpuma radītās problēmas gan pērn, gan šā gada pirmajā pusē ir pārvarējusi labāk, nekā gaidīts. Pasaules tirgos ir noticis būtisks energoresursu cenu kritums, tomēr ekonomikas izaugsmes tempi Eiropā joprojām ir būtiski zemāki nekā pērn, krītas apstrādes rūpniecības pieprasījums un samazinās eksporta apjomi. Kopumā Latvijai jārēķinās ar sarežģītu ekonomisko situāciju – mājsaimniecības un uzņēmumi turpinās izjust inflācijas un tās ierobežošanai pacelto procentu likmju radītās sekas, taču, mazinoties inflācijas ietekmei, vienlaicīgi atsāksies ekonomikas izaugsme, un jau šā gada sākumā strauji ir atguvušies investīciju un būvniecības ražošanas apjomi. Eksperti paredz, ka inflācija stabilizēsies 2,2% līmenī, bezdarbs turpinās samazināties un algas turpinās augt. Tomēr pašreizējos apstākļos ir jābūt piesardzīgiem, un jūnijā atjaunotās ekonomikas izaugsmes prognozes Latvijā ir šādas: 2024. gadā tiek gaidīta ekonomiskās izaugsmes paātrināšanās līdz mēreniem 2,5%, savukārt divos nākamajos gados – 2025. un 2026.gadā – ekonomikas izaugsme tiek prognozēta 2,9% apmērā.
Valsts prezidenta definētais virsmērķis – nodrošināt ilgtspējīgu Latvijas ekonomikas izaugsmi un konsekventu labklājības pieaugumu līdz 2030. gadam, lai sasniegtu Eiropas Savienības (ES) vidējo labklājības līmeni, tostarp īpašu uzmanību pievēršot izglītībai un zinātnei, investīciju piesaistei un reģionālās un ekonomiskās nevienlīdzības mazināšanai. Lai to īstenotu, Latvijas ekonomikas izaugsmei laika posmā līdz 2030. gadam ir jāpārsniedz vismaz 5% gadā.
Augusta vidū valdība skatīja Finanšu ministrijas sagatavotos informatīvos ziņojumus, kas ir saistīti ar ikgadējo valsts budžetu un vidēja termiņa budžeta ietvara sagatavošanas ciklu. Ministru kabinets turpina darbu līdz brīdim, kad Saeima ir izteikusi uzticību nākamajai valdībai, tāpēc skatītie informatīvie ziņojumi ir pamats gan turpmākajiem darbiem pie valsts budžeta, gan nākamās valdības diskusijām par ekonomiskās politikas un budžeta prioritātēm.
Budžeta izstrāde ir komplicēts process ar vairākām iesaistītajām pusēm
Makroekonomisko rādītāju prognozes, kas ir izstrādātas nākamā gada valsts budžeta projekta sagatavošanai, iezīmē attīstību nemainīgas politikas apstākļos, kā arī izvērtējot visus ārējos faktorus. Vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības scenāriji top ciešā sazobē ar starptautiskajiem partneriem – Starptautisko valūtas fondu un Eiropas Komisiju (EK) –, kā arī vietējiem ekspertiem no Latvijas Bankas un Ekonomikas ministrijas. Fiskālās disciplīnas padome, kas ir neatkarīga koleģiāla institūcija fiskālās disciplīnas nosacījumu ievērošanas uzraudzībai, apstiprina makroekonomisko rādītāju prognozes, savukārt Latvijas Banka un Ekonomikas ministrija tās saskaņo.
Balstoties uz atjaunotajām makroekonomisko un fiskālo rādītāju prognozēm, Finanšu ministrija saskaņā ar nacionālo un ES fiskālās disciplīnas regulējumu nosaka bilances mērķus vidējam termiņam, kas ir saistoši budžeta sagatavošanā. Tāpat tiek noteikti jauno prioritāšu finansēšanai pieejamie līdzekļi – tā saucamā fiskālā telpa. Par nākamā gada un vidējā termiņa ietvara prioritātēm un tām atvēlēto finansējumu (fiskālās telpas sadali) vienojas Ministru kabinets.
Sagatavotais nākamā gada budžeta projekts katru gadu līdz 15. oktobrim jānosūta EK, kas izvērtē iesniegto dokumentu un sniedz savu novērtējumu. Ja tiek konstatēti būtiski ES fiskālās disciplīnas noteikumu pārkāpumi, budžeta plāns tiek noraidīts un tas jāiesniedz atkārtoti.
Nacionālajiem parlamentiem, pieņemot valsts budžetu galīgajā lasījumā, EK viedoklis ir saistošs. Savukārt gadījumā, kad līdz 15. oktobrim valsts budžeta projekts nav izstrādāts, piemēram, situācijā, kad valstī notiek vēlēšanas, iesniedzamajā budžeta plānā atspoguļo lēmumus, kas tobrīd ir. Pēc tam, kad jaunā valdība ir izstrādājusi valsts budžeta projektu, tā atkārtoti iesniedz to EK.
Makroekonomiskās prognozes apliecina ekonomikas noturību un iezīmē attīstības potenciālu
Jūnijā aktualizētās makroekonomisko rādītāju prognozes 2023.-2026. gadam ir pamatā 2024. gada valsts budžeta sagatavošanai. Nodokļu ieņēmumu sasaiste ar makroekonomiskajiem rādītājiem dod iespēju sagatavot ekonomikas attīstībai atbilstošas nodokļu ieņēmumu prognozes, vienlaikus apzinoties, ka augstas nenoteiktības apstākļos vērojamas novirzes gan prognozētajā makroscenārijā, gan arī prognozētajos ieņēmumos.
Galveni makroekonomiskie rādītāji un prognozes:
Nodokļu ieņēmumi kopbudžetā un prognozes (milj. eiro):
* vidēja termiņa budžeta ietvara 2024-2026 prognozes, ja politika nemainās
Iekšzemes kopprodukts (IKP) ir galvenais valsts ekonomikas attīstības rādītājs, un Latvijas IKP pieauguma prognoze 2023. gadam jūnijā tika paaugstināta līdz 1%. Kopā ar EK pavasarī prognozēto Latvijas IKP pieaugumu par 1,4% tiek iezīmēta kaut arī neliela, tomēr izaugsme. EK prognozes Latvijai paredz nedaudz augstāku ekonomikas augšupeju, jo tika sagatavotas brīdī, kad pieejamie makroekonomiskie rādītāji bija pozitīvāki. Savukārt, ņemot vērā augsto ārējo nenoteiktību, Finanšu ministrija savās prognozēs ir piesardzīgāka.
Galvenais izaugsmes nodrošinātājs šogad būs iekšzemes pieprasījums, galvenokārt investīcijas, tajā skaitā būtiski straujāka ES fondu finansējuma ieguldīšana, kas šogad Latvijas ekonomikai ienesīs ap 1,2 miljardiem eiro, kā arī salīdzinoši stabilais privātā patēriņa līmenis. Nākamo gadu pamata scenārijā 2024. gadā sagaidāma ekonomiskās izaugsmes paātrināšanās līdz 2,5% un divos nākamajos gados – 2025. un 2026.gadā – pat 2,9% apmērā.
11. septembrī EK publiskoja savas jaunākās prognozes, kurās eirozonas ekonomiskās izaugsme 2023. gadam samazināta par 0,3 procentpunktiem, sasniedzot 0,8%. Arī nākamajam gadam izaugsmes prognoze pazemināta par 0,3 procentpunktiem – līdz 1,3%. Nākamās EK prognozes, kas ietvers arī Latviju, gaidāmas šā gada rudenī, bet Finanšu ministrija savas makroekonomisko rādītāju prognozes atjaunos 2024. gada februārī, kad sagatavos Latvijas Stabilitātes programmu 2024.-2026. gadam.
Aktuālākie dati liecina, ka ES ekonomikas pieaugums šā gada otrajā ceturksnī ir apstājies, lai gan pirms tam divus gadus bija nepārtraukti palielinājies. Tādos Latvijai svarīgos eksporta tirgos kā Igaunija, Zviedrija un Vācija atbilstoši EK ekonomikas prognozēm tiek paredzēts ekonomikas kritums. Savukārt citos lielākajos noieta tirgos, tādos kā Polija un Lietuva, ekonomiskā augšupeja šogad sabremzēsies un negatīvi ietekmēs Latvijas eksporta attīstību. 2023. gadā eksports attiecībā pret IKP ir būs aptuveni 63%, un Finanšu ministrijas šovasar prognozētais eksporta izaugsmes paātrinājums ir ap 4%, kas mūs tuvina vidējā termiņā mērķim 85%.
Ņemot vērā iespējamos negatīvos riskus, Finanšu ministrija vasarā izstrādā pesimistisku ekonomikas attīstības scenāriju, kas ietverts informatīvajā ziņojumā. Saskaņā ar to, 2023. gadā IKP salīdzināmās cenās varētu samazināties par 0,4 % un 2024. gadā palielināties tikai par 0,3%. Savukārt noturīgāka izaugsme atsāktos vien 2026. gadā. Šobrīd netiek prognozēta šī scenārija īstenošanās.
Būtisks rādītājs ir arī inflācija, kas apzīmē cenu pieauguma procesu, un to mēra kā cenu vidējā līmeņa izmaiņu procentuālā izteiksmē noteiktā laika posmā. Pēc jaunākajiem datiem, inflācija šobrīd atkāpjas – augustā gada inflācija veidoja 5,4%, kas ir mazākais inflācijas apmērs kopš 2021. gada oktobra. Jāņem vērā, ka šis samazinājums seko vēsturiski ļoti augstam inflācijas periodam, kad Putina izraisītā kara ietekmē divu gadu kumulatīvā inflācija pārsniedza 30% un būtiski mazināja mājsaimniecību pirktspēju. Tiek prognozēts, ka vidējā inflācija gada nogalē samazināsies līdz 3% un 2023. gadā būs 10% apmērā. Savukārt 2024. gadam inflācija prognozēta 2,2% līmenī, un nākamajos divos gados cenu pieaugums prognozēts attiecīgi 2,5% un 2,3% apmērā. Paredzams, ka mājsaimniecību pirktspēja 2021. gada līmenī atgriezīsies 2025. gadā, kas nozīmē, ka valdībai īpaša uzmanība jāpievērš sociāli mazāk aizsargātāko iedzīvotāju mērķētam atbalstam 2024. un 2025. gadā.
Latvijā investīciju īpatsvaru attiecībā pret IKP vidējā termiņā jātiecas sasniegt un noturēt 25 - 27% apmērā. Šogad investīcijas atbilstoši FM prognozēm būs viens no galvenajiem tautsaimniecības attīstības dzinējspēkiem, un, pateicoties ES fondu investīciju aktīvākai ieplūdei un lielo infrastruktūras objektu realizēšanai, tās palielināsies līdz 22,5%. Tas nodrošinās būtisku multiplikatoru arī privātajām investīcijām, kuras kopumā būtiski jāveicina.
2022. gadā Latvijas produktivitāte bija 73,8% no ES vidējā rādītāja. Nozares, kas apsteidz valdības mērķi, t.i., 85% no ES vidējā rādītāja, ir ne-aptrādes rūpniecība (elektroenerģija, gāzes, ūdens un siltumapgāde, kā arī ieguves rūpniecība), informācijas un komunikācijas pakalpojumi, finanšu un apdrošināšanas pakalpojumi, kā arī operācijas ar nekustamo īpašumu. Savukārt lielākā produktivitātes atpalicība no mērķa ir pakalpojumos, kas saistīti ar mākslu un izklaidi, būvniecībā un sabiedriskajos pakalpojumos. Apstrādes rūpniecībā produktivitātes līmenis ir 74,5% no ES vidējās produktivitātes.
Vairāki makroekonomikas rādītāji ir saistīti ar darba tirgu – darba samaksu, bezdarbu un nodarbinātību. Kopumā darba tirgus rādītāji neliecina par izaugsmes sabremzēšanos: bezdarbs turpina samazināties, un atalgojums minimālās algas celšanas ietekmē turpina kāpt. Bezdarba līmeņa prognoze 2023. gadam ir 6,5 %, kas tādā līmenī saglabāsies arī nākamajos trīs gados. 2023. gada kopējā algu pieauguma prognoze ir 11%, savukārt 2024. gada algu pieauguma prognoze – 7,5%. Sagaidāms, ka nākamajos gados algu pieauguma temps kļūs nedaudz lēnāks, tas pietuvosies produktivitātes pieauguma tempam un stabilizēsies 5% līmenī.
Lai gan tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits šogad un nākamgad saglabāsies stabils, no 2025. gada gaidāma nodarbinātības samazināšanās, ko pamatā noteiks darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita kritums. Šis ir rādītājs, kam pastiprināti jāpievērš uzmanība, jo mēs strauji tuvojamies brīdim, kad tiks pazaudēts līdzsvara punkts starp strādājošajiem Latvijas iedzīvotājiem un tiem, kurus šiem strādājošajiem jāuztur. Latvijai optimāli būtu panākt apmēram 900 tūkstošus nodarbināto. Tieši tāpēc darbaspēka piesaiste, pārkvalifikācija un cilvēkkapitāla attīstība ir jaunās valdības fokusā.
Valsts finanses prognozētas stabilas, nākamajai valdībai jāizmanto valsts izaugsmes potenciāls
Makroekonomiskās prognozes joprojām ir izstrādātas ļoti augstas nenoteiktības apstākļos un parāda valsts ekonomisko attīstību nemainīgas politikas un šā brīža ģeopolitiskās situācijas apstākļos. Būtiskākie negatīvie riski ir saistīti ar ģeopolitisko situāciju, ekonomiskās situācijas neprognozēti strauju pasliktināšanos eirozonā, kā arī ar iespējamām krasām energoresursu cenu svārstībām un šo resursu ierobežoto pieejamību. Ekonomikas izaugsmi negatīvi var ietekmēt arī kavēšanās ES fondu investīciju ieguldīšanā un ārējās konkurētspējas mazināšanās.
Augusta vidū valdība skatīja makroekonomiskās prognozes un budžeta ietvaru pie nemainīgas politikas. Šobrīd valsts budžeta sagatavošanas posmā ir plānots, ka 2024. gada valsts budžets būs ap 15,5 miljardiem eiro, kas ir par 1,1 miljardu eiro vairāk, nekā varētu būt izpilde 2023. gadā. Šis pieaugums ietver tikai budžeta bāzes izdevumu jau ieplānoto palielināšanu (piemēram, minimālās algas jau iepriekš ieplānoto pieaugumu uz 700 eiro 2024. gadā, pedagogu darba samaksas paaugstināšanu), bet neietver fiskālo telpu, kas apzīmē to līdzekļu apjomu, ko valdība var novirzīt politisko prioritāšu īstenošanai. 2024. gadam pieejamā fiskālā telpa ir 148 miljoni eiro.
Ekspertu vērtējumā vispārējās valdības budžeta deficīts šogad būs 2,7% no IKP, un zemāks deficīts, ja politika nemainās, tiek prognozēts arī visā vidējā termiņā: 2,2% no IKP 2024. gadā, 1,3% no IKP 2025. gadā un pārpalikums 0,1% no IKP 2026. gadā. Valsts kases ieskatā nākamajos trīs gados būtu jāpārfinansē uzņemtās parādsaistības, kas ir ap 5,5 miljardiem eiro, un vispārējās valdības parāds uz 2023. gada beigām varētu veidot ap 39,7% no IKP un uz 2024. gada beigām 40,5% no IKP. Augsto procentu likmju ietekmē prognozēts, ka augs parāda procentu izdevumi no 199 miljoniem eiro 2023. gadā līdz pat 359 miljoniem eiro uz 2024. gada beigām.
Jaunajai valdībai jāņem vērā, ka tās pirmo budžetu rūpīgi vērtēs Eiropas Komisija, starptautiskās reitingu aģentūras un pārējie starptautiskie partneri. Uzreiz pēc valdības apstiprināšanas Saeimā, rekordātri būs jāapstiprina budžets, vienojoties par kopējo pieļaujamo valsts izdevumu apmēru un valsts budžetā pieejamā finansējuma sadalījumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!