Signe Bāliņa: Digitālā transformācija kā efektivitātes un produktivitātes pamats

Vērtējot Eiropas Komisijas Digitālās ekonomikas un sabiedrības (DESI) indeksa datus, Latvijas sniegums visos četros Digitālā kompasa virzienos – infrastruktūra un pārvalde, prasmes un uzņēmējdarbība – salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm un Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem ir samērā pieticīgs. Pagaidām labus rezultātus esam uzrādījuši tikai publiskās pārvaldes digitalizācijā, tomēr arī šo iespēju pilnvērtīga izmantošana bez vismaz pamata līmenī esošām iedzīvotāju digitālajām prasmēm nav iedomājama.

DESI indeksa dati liecina, ka šajā ziņā mums nav ar ko īpaši lepoties, jo 2022. gadā digitālās pamatprasmes Latvijā bija tikai 51% iedzīvotāju. Digitāli prasmīgas Latvijas sabiedrības attīstībai nepieciešams panākt, lai 2027. gadā digitālās pamatprasmes būtu vismaz 70% iedzīvotāju, bet 2030. gadā tās aptvertu 80%. Lai arī iedzīvotāju digitālo pamatprasmju kāpums par 30% ir liels izaicinājums, to ir jāīsteno, ja vēlamies valsts ekonomisko izaugsmi un Eiropas līmeņa konkurētspēju. Visiem zināmā patiesība: jo vairāk cilvēkam būs zināšanu un prasmju, jo labāk un efektīvāk viņš strādās. Tas attiecas arī uz digitālajām prasmēm.

Pandēmija pierādīja sabiedrības spēju operatīvi pielāgoties digitālās transformācijas procesiem. Tās ietekmē liela daļa iedzīvotāju bija spiesta ļoti strauji apgūt jaunas iemaņas, digitālos rīkus un tehnoloģijas, bez kurām iepriekš varēja iztikt. Arī uzņēmumiem konkurētspējas saglabāšanai bija jāmeklē jauni ceļi efektivitātes paaugstināšanā, un viens no tiem bija attālinātā komunikācija ar klientiem, kas veicināja arī strauju e-komercijas attīstību.

Ikvienam, sākot no skolēna un beidzot ar senioru, bez digitālajām tehnoloģijām vairs neiztikt, un nākotnē to loma tikai augs. Tehnoloģijas nepārtraukti attīstās, un līdz ar to nemitīgi jāpilnveido arī iedzīvotāju digitālās prasmes. Gan indivīdiem, gan uzņēmumiem jāseko līdzi tehnoloģiju attīstībai, jo tas nodrošina konkurences priekšrocības ilgtermiņā. Jēgpilnas un efektīvas digitālās transformācijas pamatā ir cilvēku digitālās prasmes un zināšanas, un LIKTA mērķis ir arvien veicināt to pilnveidi.

Lai arī procesu automatizācija un digitalizācija ir kritiski svarīga uzņēmumu konkurētspējas veicināšanai, mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) segmentā joprojām ir nepietiekama izpratne par IT tehnoloģiju nozīmi un to, kādu ieguvumu dod mākoņdatošanas, lielo datu un mākslīgā intelekta risinājumu ieviešana uzņēmējdarbības ikdienas procesos. Izpratnes un arī zināšanu trūkums ir viens no galvenajiem faktoriem, kādēļ liela daļa MVU joprojām nav gatavi digitālā laikmeta izaicinājumiem un ir tik kūtri jauno tehnoloģiju ieviešanā. Tomēr tieši digitālā transformācija ir tā atslēga, kas ļauj ikvienam uzņēmumam palielināt efektivitāti un produktivitāti, kļūt konkurētspējīgākam un pelnīt vairāk. Lai pietuvotos Eiropas konkurētspējas līmenim un līdz ar to celtu arī visas sabiedrības dzīves līmeni, nepieciešams panākt, ka 2030. gadā 75% uzņēmēju izmantotu mākoņpakalpojumus, lielo datu pakalpojumus un mākslīgā intelekta sniegtās iespējas, bet 90% uzņēmumu digitālā intensitāte būtu vismaz pamatlīmenī. Lai veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu digitālo briedumu, LIKTA turpina izglītot uzņēmējus par IT risinājumiem, kas palīdz strādāt efektīvāk un būt konkurētspējīgākiem.

Nopietns izaicinājums ir arī Eiropas līmenim atbilstoša ātra un droša platjoslas interneta pieejamība visā valsts teritorijā. Digitālās desmitgades mērķis infrastruktūrā paredz, ka Latvijā katram gala lietotājam pieejams platjoslas interneta pieslēgums vismaz 100 Mbit/s līdz 2025. gadam un 1 Gbit/s – 2030. gadā. Vērtējot aktuālo situāciju, DESI indeksā tīkla savienojamībā esam tikai 20. vietā. Šādi radītāji liecina, ka nepietiekami ieguldām gan mobilā, gan optiskā tīkla pārklājumā. Latvijā ir apvidi, kur privātie investori sakaru jomā biznesu nekad nesaskatīs, un tur ir nepieciešama valsts intervence. Pretējā gadījumā uz šo apvidu ekonomisko attīstību un izaugsmi nevaram cerēt. . Lai situāciju uzlabotu, ir jādomā par vienotu valsts politiku un investīcijām tīkla infrastruktūrā. Līdz šim tika attīstīts optiskais maģistrālais tīkls un "vidējās jūdzes" tīkls, bet jautājums, kas palicis aktuāls, ir par "pēdējo jūdzi".

Latvijas tālākai ekonomiskai attīstībai un Eiropas līmeņa konkurētspējas sasniegšanai būtisks ir arī IKT un datu speciālistu skaita pieaugums.Ja 2021. gadā IKT jomā strādāja 40,3 tūkstoši nodarbināto, tad mērķis ir palielināt IKT speciālistu skaitu līdz 100 tūkstošiem 2030. gadā. Šai ziņā būtiska ir skolēnu un studentu digitālo prasmju veicināšana un pilnveidošana, sekmējot uz kompetencēm balstītu mācību procesu visos izglītības līmeņos un nodrošinot līdzsvarotu eksakto (STEM) un humanitāro izglītību visiem vispārizglītojošo skolu audzēkņiem. Būtiska nozīme ir arī mūžizglītībai un speciālistu prasmju pilnveidošanai, tādēļ LIKTA jau vairākus gadus īsteno dažādus apmācību projektus un iniciatīvas uzņēmējiem un uzņēmumu darbiniekiem IT jomā.

Būtisks priekšnoteikums digitalizācijas straujākai attīstībai ir vienota IKT jomas pārvaldība valstī un vienots valsts institūciju skatījums uz Eiropas Digitālās desmitgades mērķiem. Jaunajai valdībai un ministru prezidentei būtu jādomā par iespējām, kā izveidot vienotu valsts digitalizācijas pārvaldības modeli IKT jomas izaugsmes un attīstības veicināšanai un digitālās transformācijas mērķu sasniegšanai.