Viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem Latvijas tālākai ekonomiskajai attīstībai un globālās konkurētspējas paaugstināšanai ir Eiropas digitālās desmitgades mērķu sasniegšana līdz 2030. gadam. Tas ir ambiciozs, bet izpildāms uzdevums, kura īstenošanai Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) turpina izglītot uzņēmējus un veicina digitālo prasmju apgūšanu sabiedrībā kopumā, kā arī veicina pārējo Digitālā kompasa virzienu attīstību Latvijā.
Vērtējot Eiropas Komisijas Digitālās ekonomikas un sabiedrības (DESI) indeksa datus, Latvijas sniegums visos četros Digitālā kompasa virzienos – infrastruktūra un pārvalde, prasmes un uzņēmējdarbība – salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm un Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem ir samērā pieticīgs. Pagaidām labus rezultātus esam uzrādījuši tikai publiskās pārvaldes digitalizācijā, tomēr arī šo iespēju pilnvērtīga izmantošana bez vismaz pamata līmenī esošām iedzīvotāju digitālajām prasmēm nav iedomājama.
DESI indeksa dati liecina, ka šajā ziņā mums nav ar ko īpaši lepoties, jo 2022. gadā digitālās pamatprasmes Latvijā bija tikai 51% iedzīvotāju. Digitāli prasmīgas Latvijas sabiedrības attīstībai nepieciešams panākt, lai 2027. gadā digitālās pamatprasmes būtu vismaz 70% iedzīvotāju, bet 2030. gadā tās aptvertu 80%. Lai arī iedzīvotāju digitālo pamatprasmju kāpums par 30% ir liels izaicinājums, to ir jāīsteno, ja vēlamies valsts ekonomisko izaugsmi un Eiropas līmeņa konkurētspēju. Visiem zināmā patiesība: jo vairāk cilvēkam būs zināšanu un prasmju, jo labāk un efektīvāk viņš strādās. Tas attiecas arī uz digitālajām prasmēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!