Laikā, kad karš noris Eiropā un ik pa laikam saņemam satraucošus signālus no agresorvalsts, likumsakarīgi tiek uzdoti jautājumi, cik gatavi dažādām krīzes situācijām ir Latvijas dienesti, institūcijas un iedzīvotāji. Finanšu sektors pastāvīgi, bet pēdējos gados it īpaši, darbības nepārtrauktībai un sistēmas darbības noturībai pievērš īpaši lielu uzmanību. Latvijas Banka un kredītiestādes ir gatavas dažādiem scenārijiem un arī krīzes situācijās nodrošinās klientu informācijas, līdzekļu un sniegto pakalpojumu drošību un pieejamību.
Kritiskie finanšu pakalpojumi
Krīzes mēdz būt dažādas, un nebūt ne vienmēr tas nozīmē kādus militārus konfliktus. Piemēram, šovasar paši uz savas ādas izjutām, ko nozīmē lielgraudu krusa un spēcīgas lietusgāzes, kas radīja elektroapgādes traucējumus. Šādos brīžos var būt problēmas gan ar interneta sakariem, gan ar maksājumu karšu norēķiniem. Ja nelaime nav liela, to ātri novērsīs un neērtības nebūs būtiskas, tomēr vienmēr labāk sagatavoties sliktākajam, tad arī mazākas problēmas pārvarēt būs vieglāk.
Kritiskie finanšu pakalpojumi ir noteikti ar likumu, lai valsts apdraudējuma gadījumā Latvijas iedzīvotājiem, valsts un pašvaldību iestādēm un uzņēmējiem nodrošinātu finanšu pakalpojumu pieejamību. Komercbankas izstrādājušas darbības nepārtrauktības plānus, kurus regulāri testē, pārskata un atjauno.
Kopumā krīzes situācijās finanšu pakalpojumus iespēju robežās sniegs visas Latvijas komercbankas. Savukārt kritiskos finanšu pakalpojumus nodrošinās kredītiestādes, kurās ir vislielākais Latvijas klientu skaits un mājsaimniecību noguldījumu apjoms: "Swedbank" AS, AS "SEB banka", AS "Citadele banka" un Luminor Bank AS Latvijas filiāle.
Kritiskie finanšu pakalpojumi ir: 1) maksājumi internetbankā un mobilajā lietotnē, kas krīzes situācijā jānodrošina vismaz 70 % apmērā no ikdienā noteiktā pakalpojuma darba laika; 2) maksājumi ar maksājumu karti, kas krīzes situācijā jānodrošina pilnā apmērā, ja nav traucēta piekļuve starptautisko karšu shēmu infrastruktūrai; 3) skaidrās naudas izņemšana no bankomātiem – 99 no tiem ir noteikti par kritiskajiem bankomātiem un tos krīzes situācijā ar skaidro naudu nodrošinās prioritāri.
Vērtīgi zināt
Krīzes situācijā jārēķinās, ka var tikt ietekmēts ierastais naudas piegādes process, taču skaidrās naudas pietiks. Pakalpojumu īslaicīga nepieejamība dažādu iemeslu dēļ var būt iespējama arī ikdienā, kad nav valsts apdraudējuma; par to komercbankas vai citi pakalpojumu sniedzēji savus klientus informē individuāli un operatīvi veic iespējami ātrāku pakalpojumu atjaunošanu. Abos gadījumos svarīgi atcerēties, ka Latvijas iedzīvotāju nauda Latvijas komercbankās ir drošībā; par to rūpējas gan komercbankas, gan Latvijas Banka. Ne mazāk svarīgi zināt, ka Latvijā darbojas droša un stabila noguldītāju aizsardzības sistēma.
Krīzes situācijā prioritāte ir katra Latvijas iedzīvotāja drošība, taču brīdī, kad situācija normalizējas, jāatceras par likumu un saistību ievērošanu. Tas ir ļoti svarīgi valsts stabilitātei un iekšējai drošībai.
Kā ikviens var būt labāk sagatavots
Kritisko finanšu pakalpojumu nodrošināšana ir komercbanku, Finanšu ministrijas un Latvijas Bankas atbildība, taču ir darbi, ko var paveikt ikviens iedzīvotājs, lai būtu labāk sagatavots krīzes situācijai.
Krīzes situācijās vienmēr var noderēt skaidrā nauda. Ieteicamais skaidrās naudas glabāšanas apmērs ir summa, kas nepieciešama mājsaimniecības pamatvajadzību segšanai vienai nedēļai, turklāt vēlams, lai summa būtu uzkrāta mazas nominālvērtības naudaszīmēs.
Svarīgi, lai krīzes situācijā būtu ērta un ātra piekļuve noderīgai informācijai, tāpēc ieteicams sekot savas komercbankas sociālo mediju kontiem un saglabāt tās klientu apkalpošanas tālruņa numuru.
Finanšu pakalpojumu saņemšanā krīzes situācijā var lieti noderēt iespēja lietot vairāk nekā vienu internetbankas vai mobilās lietotnes autentifikācijas rīku, tāpēc ieteicams laikus parūpēties arī par to. Vienlaikus vērtīgi noskaidrot, ko katrs pats var izdarīt internetbankā un kurām darbībām nav nepieciešama komercbankas personāla iesaiste, piemēram, maksājumu un maksājumu karšu un limitu maiņa, karšu bloķēšana vai aktivizēšana.
Uzticami informācijas avoti
Krīzes situācijās, kā arī laikā, kad atbildīgās iestādes informē par kritiskajiem finanšu pakalpojumiem, aicinām iedzīvotājus būt īpaši vērīgiem un paļauties tikai uz uzticamiem informācijas avotiem, nepakļauties provokācijām un dezinformācijai, kā arī neuzķerties uz krāpnieku viltībām.
Krāpnieki ir naski izmantot nenoteiktību, neskaidrību un bailes, lai psiholoģiski ietekmētu cilvēkus. Aiz solījumiem aizsargāt cilvēku naudu vai pat to vairot visbiežāk tiek maskēti centieni to izkrāpt un nozagt. Katram Latvijas iedzīvotājam ieteicams izglītoties par krāpnieku paņēmieniem, lai atpazītu tos un neiekristu viņu slazdos.
Uzticamu informāciju par situāciju finanšu sektorā un pakalpojumu pieejamību vienmēr sniedz Latvijas Banka un Finanšu ministrija. Arī tad, ja kritiskie finanšu pakalpojumi tiktu ietekmēti, Latvijas Banka un komercbankas, kas sniedz šos pakalpojumus, iedzīvotājiem nodrošinās operatīvo informāciju par situāciju un plānoto situācijas risinājumu.
Ir svarīgi būt informētiem
Būt labi informētam ir ļoti svarīgi, jo krīzes situācijā tieši nezināšana rada paniku, kuras ietekmē var gadīties pieņemt nepārdomātus lēmumus, kas var radīt finansiālus zaudējumus.
Sadarbībā ar partneriem – Aizsardzības ministriju, Finanšu ministriju un banku sektoru – Latvijas Banka ir izstrādājusi informatīvu bukletu par finanšu pakalpojumu pieejamību un rīcību krīzes situācijā. Buklets ir kā turpinājums Aizsardzības ministrijas ieteikumiem, kā rīkoties krīzes gadījumā (72 h buklets), taču šajā – Latvijas Bankas sagatavotajā – informatīvajā materiālā stāstīts par to, kādi finanšu pakalpojumi krīzes situācijā jānodrošina komercbankām, ko katrs pats var darīt, lai labāk sagatavotos krīzes situācijai, un kas jāņem vērā, lai pasargātu savu naudu.
Aicinu ikvienu iepazīties ar informāciju šeit un sekot padomiem un ieteikumiem. Pie finanšu sektora darbības nepārtrauktības jautājumiem Latvijas Banka sadarbībā ar komercbankām strādā pastāvīgi un turpinās to darīt, risinot arī dažādus sabiedrībai mazāk redzamus jautājumus, kas saistīti ar kiberdrošību, skaidrās naudas nepārtrauktu apriti un maksājumu sniegto iespēju izmantošanu arī dažādās krīzes situācijās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!