juris ulmanis
Foto: Privātais arhīvs
Lasot pasaules mediju regulāros atreferējumus par Kremļa propagandas raidījumos izskanējušajām tēzēm, smadzenes teju vai pušu plēš divas pretrunīgas krievu identitātes. Bieži vien tās abas izskan viena aiz otras kārtējā demagoga monologos. Viena identitāte ir bravūrīgā. Varenā "ģeržava" jeb lielvara, kas gandrīz pirms gadsimta aizgāja līdz Berlīnei un ir gatava to atkārtot jebkurā brīdī. Ja vien sagribēs, aizies arī līdz Atlantijas okeānam un tur noskalos savus asiņainos zābakus, liks "ieraut asti starp kājām" britiem un amerikāņiem. Citiem vārdiem sakot, iekaros un pakļaus jebkuru valsti, ja vien vajadzēs.

Taču jau pēc pāris teikumiem varam saklausīt pavisam citu identitāti. Aizvainotā, apdraudētā un apspiestā Krievija. Zeme, kuru visi grib iekarot un pakļaut. Tauta, kas jau ir ļoti daudz cietusi un saskaras ar plašu rusofobiju, kuras cēlonis pašiem krieviem nu nekādi nav saprotams. Upuri, kuriem visi nodarījuši pāri, tādēļ viņiem šajā pasaulē pienākas īpaša attieksme, tiesības un privilēģijas. Piemēram, dzīvot citā zemē, neievērojot tās likumus, nemācoties valodu un ignorējot uzvedības normas. To ļoti labi varējām dzirdēt arī šovasar Krievijas pilsoņu gaudās, ka viņiem bija par maz ar 30 gadiem, lai iemācītos latviešu valodu, jo nebija labvēlīgu apstākļu.

Nebija, ar ko sarunāties latviski, tādēļ veikalos, sabiedriskajā transportā, valsts iestādēs un citur viņi visus šos gadus izmantoja sev tik ērto dzimto valodu. Valstī, kurai nebija un nav nekāda pienākuma piešķirt krievu valodai speciālu attieksmi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!