Taču jau pēc pāris teikumiem varam saklausīt pavisam citu identitāti. Aizvainotā, apdraudētā un apspiestā Krievija. Zeme, kuru visi grib iekarot un pakļaut. Tauta, kas jau ir ļoti daudz cietusi un saskaras ar plašu rusofobiju, kuras cēlonis pašiem krieviem nu nekādi nav saprotams. Upuri, kuriem visi nodarījuši pāri, tādēļ viņiem šajā pasaulē pienākas īpaša attieksme, tiesības un privilēģijas. Piemēram, dzīvot citā zemē, neievērojot tās likumus, nemācoties valodu un ignorējot uzvedības normas. To ļoti labi varējām dzirdēt arī šovasar Krievijas pilsoņu gaudās, ka viņiem bija par maz ar 30 gadiem, lai iemācītos latviešu valodu, jo nebija labvēlīgu apstākļu.
Nebija, ar ko sarunāties latviski, tādēļ veikalos, sabiedriskajā transportā, valsts iestādēs un citur viņi visus šos gadus izmantoja sev tik ērto dzimto valodu. Valstī, kurai nebija un nav nekāda pienākuma piešķirt krievu valodai speciālu attieksmi.