Pastāv daudz vispāratzītu teoriju, kuras notikumu gaitu vēsturē, sabiedrībā vai indivīda attīstībā skaidro kā kustību pa spirāli. Parasti cikls aptver šādas stadijas: rašanās – attīstība – izplešanās – uzplaukums – stagnācija – pagrimums – sabrukums – atgriešanās sākotnējā stāvoklī. Cikli mēdz būt noslēgti un atvērti. Noslēgtu ciklu gadījumā procesu var attēlot kā riņķojumu pa apli, bet atvērta cikla gadījumā – kā virzīšanos pa spirāli.
Vērojot Latvijas sabiedriski politiskajā dzīvē notiekošos procesus jau pietiekami ilgu laiku, ar katru jaunu nebeidzamās "izrādes" cēlienu skaidrojumu notiekošajam un perspektīvām nākotnei arvien vairāk gribas meklēt tieši šajā virzienā.
Latvijas Satversme noteikusi, ka esam neatkarīga demokrātiska republika, un šis ir viens no vispārpieņemtiem neapstrīdamiem valsts stūrakmeņiem. Atbilstoši tam regulāri dodamies uz pietiekami labi organizētām un godīgām dažādu līmeņu vēlēšanām, uzticot savas balsis labākajiem kandidātiem un konkrētajā brīdī cienījamākajām partijām. Un katru reizi kopš 8. Saeimas ievēlēšanas konstatējam, ka tālāk sekojošais process valdības veidošanā, mūsu gaidām atbilstošu personību izvirzīšanā priekšplānā un ikviena indivīda nākotnes cerību īstenošanā kārtējo reizi radījis vienīgi vilšanos. Un nu jau ar ierastu nolemtības sajūtu desmitu gadu garumā savos sociālo tīklu kontos dalāmies ar sociologu mērījumiem, ka Saeima un valdība ir institūcijas ar viszemāko uzticības līmeni sabiedrībā.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!