Eduards Ikvilds: Par vieglu saziņu valsts pārvaldē  (1)

Kāds viegli pārvar šos saziņas šķēršļus, cits atmet ar roku un nemēģina pārvarēt barjeras. Diemžēl ir personu grupas, kurām, no vienas puses, tik un tā ir spiesta lieta sazināties ar valsti, no otras puses, tām ir lielas grūtības to darīt.

Svešvārdi un birokrātiski samezgloti teikumi ir viens no iemesliem, kādēļ daudziem no mums paslīd garām svarīgas un, iespējams, ļoti noderīgas ziņas. Tādēļ pasaulē jau vairāk nekā 40 gadus pazīst terminu "vieglā valoda" – tas ir īpašs veids, kā pasniegt informāciju, lai tā būtu vieglāk saprotama arī cilvēkiem, kam ir grūtības ar valodas uztveri.

Sarežģītie termini un mezglainā valoda – ikdienas izaicinājums mediju lietotājiem

Vieglā valoda ir īpašs veids, kā pasniegt informāciju, lai tā būtu vieglāk saprotama arī tiem cilvēkiem, kam ir grūtības ar valodas uztveri. Daudzviet pasaulē, īpaši Skandināvijā, vieglo valodu zina jau gadu desmitiem. Pamazām tā ienāk arī Latvijā, kur par vieglās valodas attīstību rūpējas Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija "Sustento" un Vieglās valodas aģentūra.

Vieglās valodas lietpratēji ir izstrādājuši vairākas vieglās valodas pakāpes. Pašos vienkāršākajos izdevumos ir ļoti daudz bilžu, aptaustāmu un pat sasmaržojamu materiālu, kas ļauj vieglāk saprast tekstu. Tie lielākoties domāti cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem.

Bet vieglajā valodā var tulkot arī informāciju, kas mūsu ikdienā nereti ir pilna svešvārdiem un sarežģītiem teikumiem, tā palīdzot vieglāk saprast notiekošo arī cilvēkiem, kuriem šī valoda nav dzimtā vai vienkārši ir grūtāk to uztvert.

Tas nav vienkārši – sazināties vienkārši

Mēs dabūjam dokumentu, kas atbilst, piemēram, kādas ministrijas standartam, ar likumiem un nosaukumiem, kas nevienam nerūp. To, ka informācijai ir jābūt saprotamai, protams, neviens nenoliegs. Bet kāpēc tad tik bieži šie saņemtie dokumenti ir sapiņķerēti un īsti nevienam nenoder?

Šādā saziņā starp valsti un sabiedrību, informācijai nonākot līdz mums, ir vajadzīgs arī šādas sarežģītas ziņas skaidrojums. Cilvēks, kurš saņem konkrēto dokumentu, nav un nevar būt attiecīgās jomas profesionālis. Valstij ir jārada mehānisms, kā sarežģīto aiznest vienkāršākā valodā līdz savam adresātam. Lai lasītājam neliekas pārāk sarežģīti, bet arī šīs informācijas devējam – pārlieku vienkāršoti. Tāpēc tā, protams, ir liela māksla.

Tas nav vienkārši – runāt vienkārši.

Vieglās valodas ideja – nekādas liekvārdības

Vieglās valodas ideja aizsākās jau ļoti sen Skandināvijas valstīs. Pamatdoma bija tāda, ka vieglā valoda tiek izstrādāta cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem. Sabiedrība saprata, ka šie cilvēki varētu labāk sekot līdzi lietām, ja šī informācija būtu sagatavota viņiem saprotamā veidā. Un tad, kā tas bieži notiek ar lietām, kas ir veidotas kādai vienai īpašai cilvēku grupai, vienā brīdī cilvēki pamanīja, ka šo vieglo valodu arvien vairāk sāk izmantot arī citi. Vieglo valodu strauji iecienīja arī bērni, gados vecāki cilvēki un cittautieši, kas vēl tikai mācījās, piemēram, zviedru vai dāņu valodu.

ASV prezidents Baraks Huseins Obama savā 2009. gada 21. janvāra memorandā pamatoja pārredzamību un atvērtu valsts pārvaldību, uzsverot, cik svarīgi ir izveidot "pārredzamības, sabiedrības līdzdalības un sadarbības sistēmu". 2010. gadā pieņemtais likums "Par vienkāršu rakstīšanu" noteica, ka ASV federālajām aģentūrām ir jāraksta "skaidri valdības paziņojumi, ko sabiedrība var saprast un izmantot".

Arī Jaunzēlandes parlaments 2022. gada 21. oktobrī pieņēma likumu par "saprotamu" birokrātisko valodu, lai aicinātu samazināt sarežģītas juridiskās valodas lietošanu visos iestāžu oficiālajos dokumentos.

Kas ir vieglā valoda un tās pamatprincipi

Vieglā valoda ir komunikācijas veids, kas informāciju padara saprotamu ikvienam. Pētījumi rāda, ka liela daļa katras valsts iedzīvotāju nespēj uztvert sarežģītu informāciju sliktu valodas zināšanu vai uztveres traucējumu dēļ.

Taču vieglās valodas mērķauditorija ir daudz plašāka. Teju katrs no mums atzīs, ka dažreiz vai bieži ir nonācis situācijā, kad nav sapratis informāciju tās sarežģītības dēļ. Tāpēc informācijas pieejamības jautājumi mūsdienās ir ļoti aktuāli.

Kādi tad ir vieglās valodas pamatprincipi? Vieglā valoda palīdz veidot tekstu viegli uztveramu. Īsi, vienkārši teikumi, nekādas liekvārdības un birokrātisku samudžinājumu. Pamatdoma ir saprast, ko mēs gribam pateikt. Tad šo domu izteikt īsi vārdos, kas ir saprotami ikvienam, nevis mēģināt to ietērpt skaistos svešvārdos, kas mums arī ļoti patīk. Izklausās vienkārši, bet tā ir veca patiesība, ka uzrakstīt vai izstāstīt kaut ko vienkāršiem vārdiem nemaz nav tik viegli. Vienkāršā valoda būtu atzīstama un aizsargājama kā viens no informācijas pieejamības nodrošināšanas veidiem.

Vienkāršo valodu – lai padarītu saprotamu

Valstij visi iedzīvotāji ir vienādi svarīgi, tāpēc visiem iedzīvotājiem ir arī vienādas tiesības zināt informāciju par valsti, kurā viņi dzīvo. Saeimā šogad divas reizes tika noraidīti iesniegtie likumprojekti, kas paredzēja atvieglot saziņu starp personām ar īpašām vajadzībām un valsti (turpmāk – likumprojekti). Tas bija tāds mazais solītis cīņā par to vienoto informācijas telpu, par kuru mēs tik daudz runājam.

Likumprojekti aizsargāja tādas jutīgas sabiedrības grupas kā nepilngadīgas personas, personas ar invaliditāti un personas, kuras sasniegušas 70 gadu vecumu, kurām ne vienmēr vispār saprotams sarežģīta satura juridiskā dokumenta uzliktais pienākums, piemēram, sociālās palīdzības, fiskālās disciplīnas vai subjektīvo tiesību īstenošanas jomā.

Juridisko pakalpojumu saņēmēji nereti ir cilvēki, kuriem nav pietiekamu zināšanu tiesību jomā un juridisko tekstu lasīšana mēdz sagādāt lielu, nepatīkamu uztraukumu. Likumprojektu mērķis bija uzlabot tiesību nozares komunikācijas praksi un nodrošināt labas juridiskās saziņas galveno pamatprincipu ievērošanu.

Jaunais regulējums atvieglotu dokumenta izskatīšanu, kā arī motivētu iesniedzējus un iestādes vērst uzmanību uz lietā būtiskiem un nozīmīgiem argumentiem un iebildumiem, kā arī izvairīties no liekvārdības, vienlaikus paātrinot attiecīgā dokumenta izskatīšanu.

Likumprojektu uzdevums ir samazināt resursus dokumentu sagatavošanā valsts un pašvaldību institūcijās, tiesās un personām, kuras vēršas ar iesniegumiem valsts un pašvaldību institūcijās, kā arī uzlabot tiesību nozares komunikācijas praksi un nodrošināt labas juridiskās saziņas galveno pamatprincipu ievērošanu.

Likumi arī kopumā uzlabotu saziņu starp amatpersonām (tiesnesi un tiesu) no vienas puses un sabiedrību, t.sk. fiziskajām personām un juridiskajām personām, no otras. To ieviešana ne tikai uzlabotu valsts pārvaldību, bet tuvinātu sabiedrībai.