Rūta Gintaute – Marihina: Dati kliedē maldinošus stereotipus par profesionālo izglītību Latvijā

Mainīgajā pasaulē mainās arī darba tirgus prasības. Tas nozīmē, ka arī strādājot, ir nepieciešams mācīties un apgūt ko jaunu. Profesionālās izglītības programmas paredz iespēju jauniešiem mācīties jau praktizējot reālos darba apstākļos un darba vidē. Šāda iespēja ir visiem Latvijas audzēkņiem, kuri mācās profesionālās vidējās izglītības programmās. Dati par profesionālo izglītību parāda, ka esam sakārtojuši sistēmu un virzāmies labā ceļavējā. Jaunākais Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas OECD ziņojums par izglītību^[1] apliecina, ka līdztekus Latvijai, iespēju mācīties skolas un darba vidē balstītās programmās visiem profesionālās vidējās izglītības audzēkņiem nodrošina vēl tikai Īrija, Dānija un Ungārija.

Par profesionālās izglītības rādītājiem, kas iekļauti OECD ziņojumā, Latvijas rādītājus attēlo lielākoties virs OECD vidējā, un, Baltijas valstu salīdzinājumā, gandrīz visos rādītājos esam labāki par Igaunijas un Lietuvas rādītājiem. Nenoliedzot, ka profesionālās izglītības programmu pabeigšanasrādītājs Latvijā (63%) ir vēl pamatīgi jāaudzē, tas ir augstāks par Igaunijas (60%) un Lietuvas (53%), kā arī augstāks kā pārējās OECD valstīs vidēji, par kurām pieejami dati^[2].