Rūta Gintaute – Marihina: Dati kliedē maldinošus stereotipus par profesionālo izglītību Latvijā

Mainīgajā pasaulē mainās arī darba tirgus prasības. Tas nozīmē, ka arī strādājot, ir nepieciešams mācīties un apgūt ko jaunu. Profesionālās izglītības programmas paredz iespēju jauniešiem mācīties jau praktizējot reālos darba apstākļos un darba vidē. Šāda iespēja ir visiem Latvijas audzēkņiem, kuri mācās profesionālās vidējās izglītības programmās. Dati par profesionālo izglītību parāda, ka esam sakārtojuši sistēmu un virzāmies labā ceļavējā. Jaunākais Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas OECD ziņojums par izglītību^[1] apliecina, ka līdztekus Latvijai, iespēju mācīties skolas un darba vidē balstītās programmās visiem profesionālās vidējās izglītības audzēkņiem nodrošina vēl tikai Īrija, Dānija un Ungārija.

Par profesionālās izglītības rādītājiem, kas iekļauti OECD ziņojumā, Latvijas rādītājus attēlo lielākoties virs OECD vidējā, un, Baltijas valstu salīdzinājumā, gandrīz visos rādītājos esam labāki par Igaunijas un Lietuvas rādītājiem. Nenoliedzot, ka profesionālās izglītības programmu pabeigšanasrādītājs Latvijā (63%) ir vēl pamatīgi jāaudzē, tas ir augstāks par Igaunijas (60%) un Lietuvas (53%), kā arī augstāks kā pārējās OECD valstīs vidēji, par kurām pieejami dati^[2].

Lai atbalstītu audzēkņus un motivētu viņus sekmīgi pabeigt iesākto izglītību, mūsu izglītības programmas kļūst elastīgākas un vairāk orientētas uz jauniešu individuālajām vajadzībām. Jau sākot ar pagājušo gadu, vērtējot mācību rezultātus, tiek novērtēts audzēkņa jau sasniegtais, sniedzot iespēju saņemt dokumentu par atsevišķu programmas daļu apguvi, vai par profesionālās kvalifikācijas daļas apguvi, vai par programmas moduļa apguvi, apliecinot atbilstoša vai zemāka profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvi. Tāpat, profesionālās izglītības iestādes ir atvērtas uzņemt mācībās tos, kas dažādu iemeslu dēļ mācības ir pārtraukuši, vēlas mainīt izglītības iestādi vai programmu, vai arī vēlas turpināt mācības pēc ārpus formālās izglītības sistēmas vai profesionālajā pieredzē iegūtas profesionālās kompetences atzīšanas. Šāda pieeja dod iespēju arī pieaugušajiem uzsākt mācības profesionālās izglītības programmās apgūstot jaunas vai pilnveidojot esošās prasmes, tādējādi palielinot savu konkurētspēju darba tirgū.

IZGLĪTĪBAS IESTĀŽU TĪKLA SAKĀRTOŠANA

Pēdējā desmitgadē, reaģējot uz jauniešu skaita samazināšanos, valsts veidoja lielākas, spēcīgākas un modernākas profesionālās izglītības iestādes, lai arī mazākā skaitā. Vispārējās izglītības iestāžu tīklā tādas pārmaiņas vēl nav veiktas un, rezultātā, profesionālās vidējās izglītības programmās uz vienu skolotāju ir divreiz vairāk audzēkņu nekā vispārējās vidējās izglītības programmās, kas ir lielākā atšķirība starp OECD valstīm, par kurām pieejami dati^[3]. Vidēji OECD valstīs, raugoties uz pilna laika ekvivalentiem, uz katru skolotāju vispārējās vidējās izglītības programmās ir 14 skolēni, bet profesionālās vidējās izglītības programmās – 15 audzēkņi uz vienu skolotāju. Latvijā pilna laika ekvivalenta izteiksmē vispārējās vidējās izglītības programmās uz vienu skolotāju ir 10 skolēni, kas ir mazāk nekā vidēji OECD. Profesionālās vidējās izglītības programmās Latvijā, izsakot pilna laika ekvivalentā, uz katru skolotāju ir 17 audzēkņi (virs OECD vidējā rādītāja). Viens no skaidrojumiem šīm atšķirībām, uz ko atsaucas arī OECD^[4], ir Latvijas veiktā profesionālās izglītības sistēmas pārstrukturēšana, samazinot izglītības iestāžu skaitu un vienlaikus veidojot organizētāku profesionālās izglītības iestāžu tīklu. Te Latvijas profesionālās izglītības sistēma ir priekšzīmīgs paraugs ne tikai vispārējās izglītības sistēmai Latvijā, bet arī profesionālās izglītības sistēmām Lietuvā un Igaunijā.

Izglītojamo skaita attiecības pret pedagogiem atšķirību profesionālajā vidējā un vispārējā vidējā izglītībā nosaka arī tas, ka profesionālās izglītības programmas lielā mērā ir balstītas uz praksi un darba vidi, profesionālās izglītības audzēkņiem ievērojamu laiku pavadot praksē vai darba vidē balstītās mācībās pie mācību vadītājiem ārpus izglītības iestādes, tādēļ uz lielāku audzēkņu skaitu ir piesaistīts mazāks skaits skolotāju.

NOZARU PĀRSTĀVJU IESAISTE

Efektīvākais veids, kā jauniešiem sasniegt labus nodarbinātības rezultātus, apgūt sadarbības prasmes un prasmi mācīties arī darba vietā, ir darba vidē balstītas mācības, kas nav iespējamas bez uzņēmumu un tautsaimniecības nozaru pārstāvju atsaucības un atbalsta. Eiropas Savienības Statistikas biroja Eurostat Darba spēka apsekojuma dati, uz ko atsaucas arī OECD, rāda stabilu nodarbinātības tendenci Latvijas jauniešiem un jauniem pieaugušajiem (25-34 g. v.) ar pabeigtu profesionālo vidējo izglītību, un bezdarba rādītāji viņiem ir zemāki (6,9%), kā viņu vienaudžiem, kuri ieguvuši vispārējo vidējo izglītību (10,3%). Latvijā darba devēju nozaru ekspertu padomes iesaistās profesionālās izglītības plānošanā un īstenošanā, tādējādi sekmējot, ka izglītība atbilst mūsdienu darba tirgus vajadzībām. Ekonomikas nozaru pārstāvji piedalās gan audzēkņu uzņemšanas plānošanā, izvērtē izglītības iestāžu aprīkojumu un materiāltehnisko bāzi, piedalās izglītības satura izstrādē un profesionālās kvalifikācijas eksāmenu komisijās, kā arī sniedz atbalstu darba vidē balstītu mācību organizēšanā.

Viens no Latvijas rādītājiem ar zemāku īpatsvaru, nekā OECD valstīs vidēji, ir jauniešu un jaunu pieaugušo (25-34. g. v.) ar profesionālo vidējo izglītību relatīvā darba samaksa. Šie darba ņēmēji nopelna par 16% vairāk nekā tie, kuriem nav vidējās izglītības, savukārt ienākumu priekšrocība darba ņēmējiem ar vispārējo vidējo izglītību ir 39%. Lai arī proporcija Latvijai ir augstāka nekā vairākām citām valstīm^[5], tomēr ienākumu priekšrocības atšķirība starp profesionālo un vispārējo izglītību Latvijā arī ir salīdzinoši augstāka, kā citās valstīs. Tas nozīmē, ka darba devēji nepietiekami novērtē jauniešus un jaunus pieaugušos ar profesionālo vidējo izglītību.

IESPĒJAS UN MĒRĶI

OECD uzsver, ka vidējā izglītība mūsdienās ir minimālā izglītības pakāpe, kas nepieciešama sekmīgai dalībai darba tirgū un sabiedriskajā dzīvē, taču joprojām daļa jauniešu un jaunu pieaugušo 25-34 gadu vecumā nav ieguvuši vidējo izglītību – Latvijā tie gan ir 11% salīdzinājumā ar 14% OECD valstīs vidēji. Vidējai izglītībai ir vēl kāda nozīmīga priekšrocība, un tas attiecas arī uz profesionālo vidējo izglītību – tā paver iespēju izglītības turpināšanai nākamajā izglītības pakāpē. Latvijā 95% audzēkņu mācās profesionālās vidējās izglītības programmās, kas dod pieeju izglītības turpināšanai nākamā izglītības pakāpē^[6], un šīs īpatsvars ir lielāks, nekā Lietuvā, Igaunijā un OECD un ES25 valstīs vidēji. Nākamā izglītības pakāpe pēc vidējās ir augstākā izglītība un profesionālās vidējās izglītības absolventiem itin bieži tā ir īsā cikla profesionālā augstākā izglītība. Latvija ir viena no retajām OECD valstīm, kur ienākumu priekšrocība nodarbinātajiem ar īsā cikla profesionālo kvalifikāciju jeb koledžas izglītību ir ļoti liela. Latvijā 25-34 gadus jauni nodarbinātie ar īsa cikla profesionālo augstāko izglītību nopelna par 74% vairāk nekā viņu vienaudži, kuriem nav vidējās izglītības, un tie, kuriem ir bakalaura (vai līdzvērtīgs) diploms, nopelna par 81% vairāk (OECD vidējie rādītāji ir 39% un 58% attiecīgi).

Profesionālā izglītība sniedz ieguldījumu Latvijas un Eiropas izglītības mērķu sasniegšanā. Gan Latvijai, gan pārējām Eiropas Savienības valstīm kopīgs mērķis ir 18-24 gadus jaunu jauniešu īpatsvara mazināšana, kuri neturpina izglītību. Lai arī Latvijai labi sekmējas ar šī mērķa sasniegšanu kopumā - 2022. gadā tādu jauniešu īpatsvars Latvijā bija 6,7%, salīdzinot ar 9,6% ES valstīs vidēji, - tomēr sevišķa mērķa grupa Latvijai ir 18-24 gadus jauni vīrieši laukos, kuri neturpina mācības. Izglītības neturpināšana šos jauniešus nolemj nevienlīdzīgai sociāli-ekonomiskai attīstībai un dzīves kvalitātei. Saskaņā ar ES Statistikas biroja datiem 2017. gadā Latvijā tādi bija 16% jaunu vīriešu laukos. Jaunākie dati par 2022. gadu rāda, ka viņu īpatsvars samazinājies līdz 12,7%^[7]. Var izteikt pieņēmumu, ka šo jauniešu izvēle mācīties ir par labu profesionālajai izglītībai.

Kopsavelkot jāuzsver, ka kombinētās skolas un darba vidē balstītās profesionālās vidējās izglītības programmas labi sagatavo jauniešus darba dzīvei, kā arī nodrošina viņiem iespēju turpināt studijas nākamajā izglītības pakāpē. Nozaru pārstāvju iesaiste profesionālajā izglītībā nodrošina ekonomikas vajadzībām un mūsdienu attīstības tendencēm atbilstošu profesionāļu sagatavošanu.

Latvijas profesionālās izglītības sistēma rāda dinamisku priekšzīmi ne tikai pārmaiņām Latvijā, bet arī citās valstīs, un Latvijas profesionālā izglītība ir atvērta un gatava dalīties ar zināšanām un pieredzi starptautiskos forumos.

^[1] B1.5. attēls, "Īsumā par izglītību 2023. OECD indikatori" (Education at a Glance 2023: OECD Indicators).

^[2] B.3.1. attēls, turpat.

^[3] C1.2. attēls, turpat.

^[4] "Latvijas izglītības politikas apskats. OECD izglītības politikas perspektīvas, Nr. 19" (Education Policy Outlook in Latvia, OECD Education Policy Perspectives, No. 19)

^[5] A4.1. attēls, "Īsumā par izglītību 2023. OECD indikatori" (Education at a Glance 2023: OECD Indicators).

^[6] B1.4. attēls, turpat.

^[7] Izglītību agri pametušie atbilstoši dzimumam un nodarbinātībai (Early leavers from education and training by sex and labour status [EDAT_LFSE_14])