Arnis Vērzemnieks: Galvaspilsētas spēles – kad vienas durvis aizveras, citas atveras

Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja 20. septembrī pieņēma virkni lēmumprojektu, kas paredz anulēt 139 azartspēļu atļaujas vairāk nekā 80 azartspēļu organizēšanas vietām, kas nozīmē, ka piecu gadu laikā tām jāpārtrauc komercdarbība. Gala lēmumu deputāti plāno pieņemt domes sēdē 27. septembrī – sagaidāms, ka pretestības nebūs. Iespējams, balsojumam sekos pat aplausi.

Saskaņā ar jauno Rīgas teritorijas plānojumu visā pašvaldības teritorijā ir aizliegts organizēt azartspēles, izņemot, ja azartspēļu organizēšanas vietas atrodas četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās. Šobrīd Rīgā saskaņā ar Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas publisko datu bāzi ir 34 sertificētas četru un piecu zvaigžņu viesnīcas. Diemžēl ne Rīgas teritorijas plānojuma izstrādes laikā, ne pēc tā pieņemšanas neviens Rīgas domes politiķis vai ierēdnis nav spējis paskaidrot, tieši kādā veidā azartspēļu organizatori, kuriem valsts ir izsniegusi licenci ar tiesībām organizēt azartspēles visā Latvijas Republikā, var savas tiesības īstenot Rīgas pilsētā. Vai Rīgas dome var nodrošināt, ka viesnīcas savās telpās ļaus atvērt spēļu zāles? Kā zināms, trīs azartspēļu komersanti vērsušies Satversmes tiesā, lai apstrīdētu šo ierobežojošo "viesnīcu normu", turklāt tiesa ir pieņēmusi un jau ierosinājusi lietu, tādēļ būtu vien loģiski, ja pirms lēmuma izdarīšanas Rīgas dome sagaidītu Satversmes tiesas spriedumu, lai izvairītos no prettiesisku lēmumu pieņemšanas.

Jāatzīmē, ka Rīgas rāte ne reizi nav izrādījusi interesi par dialoga veidošanu ar nozari, kas uzstājīgi un ilgstoši klauvējusi pie lēmumu pieņēmēju durvīm, lai kopīgi risinātu kā azartspēļu atkarības problemātikas, tā atrašanos pilsētvidē jautājumus. Azartspēļu komersanti ir gatavi pielāgoties un to ir apliecinājuši, līdzdarbojoties Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādņu un jaunu, pat pasaules līmenī unikālu ierobežojumu izstrādes procesā, taču lieki piebilst, ka 2022. gadā Latvijā nelegālo interneta azartspēļu piedāvājums veidoja nedaudz vairāk kā ceturtdaļu jeb 26% no kopējā azartspēļu piedāvājuma¹, turklāt aplēstais zaudējums valsts budžetā ir aptuveni 10 milj. EUR. Nozares pārstāvji, kas rūpīgi ievēro kā visas normatīvo aktu normas, tā nozares darbības kodeksā noteiktos principus un godprātīgi maksā nodokļus, joprojām no valsts un pašvaldības sagaida tikpat uzstājīgu nelegālā tirgus apkarošanu kā ierobežojumu noteikšanu.

"Sausais" likums nav un nebūs risinājums

Nelegālais tirgus, protams, nav tikai Latvijas problēma. Tā, piemēram, pārāk stingru un nesamērīgu ierobežojumu rezultātā Vācijā no 2014. līdz 2021. gadam legālā azartspēļu tirgus daļa sarukusi no 48,8% līdz vairs tikai 26%; turklāt šobrīd tiek lēsts, ka valstī atrodas vairāk nekā 50 tūkstoši nelicencētu spēļu automātu². Pēc Austrijas Finanšu ministrijas datiem valstī legāli ir aptuveni septiņi tūkstoši spēļu automātu, savukārt pagrīdes azartspēļu sektorā, kas atrodas organizētās noziedzības rokās – vismaz trīsreiz vairāk. Arī Polija ir valsts, kurā nelegālā tirgus apjoms pamatīgi pārsniedz oficiāli licencēto automātu skaitu. Tiek lēsts, ka 2019. gadā tirgū bija tikai ap 600 licencētu spēļu automātu, kamēr nelegālajā tirgū to bija apmēram 25 000, pat pēc vērienīgām vismaz 50 000 nelegālo automātu konfiskācijām. Arī šobrīd situācija nav uzlabojusies.

Savukārt mūsu kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā azartspēles politiķu dienas kārtībā nav jau zināmu laiku. Jautāsiet, kāpēc? Atbilde ir gaužām vienkārša. Mūsu kaimiņi arī šeit ir priekšā Latvijai, jo jau sen ir izveidojuši ļoti stingru, bet vienlaicīgi samērīgu azartspēļu nozares regulējumu. Turklāt ir sapratuši, ka azartspēles kā izklaides nozares sastāvdaļa var būt eksportspējīga. Piemēram, tikko Tallinā norisinājās starptautiska mēroga pokera turnīrs ar vairāk nekā 1000 dalībniekiem no visas pasaules un kopējo balvu fondu viena milj. EUR apmērā. Saprotams, ka spēlētāji patērē arī citus pakalpojumus, nodrošinot ienākumus arī saistītajām nozarēm.

Arī Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija (IAUI) norādījusi, ka nelegālo azartspēļu izplatība Latvijā pie pārlieku agresīva regulējuma var novest pie radošākiem risinājumiem, ko īsteno nelegālo azartspēļu organizētāji. Tā, piemēram, IAUI atklājusi, ka COVID-19 pandēmijas laikā mērķtiecīgi tika organizēti pagrīdes pokera turnīri ar dalības maksu, laimestu fondu un profesionālu dīleru piesaisti, ko nevar nosaukt par vienkāršu sanākšanu draugu lokā. Rezumējot, var pārliecinoši apgalvot, ka, faktiski aizliedzot klātienes azartspēļu organizēšanas vietas, cilvēki atradīs veidus, kā turpināt patērēt šo konkrēto izklaides veidu. Tās pašas spēles, kas ir spēļu automātus, ir brīvi pieejamas rīdzinieku viedtālruņos un datoros. Lai apmierinātu "sociālo spēlētāju" vēlmes, radīsies arī nelegālās spēļu zāles. Šo saprot arī paši iedzīvotāji.³

Jebkura pārmērība ir problēma – vai Rīga tam ir gatava?

Mēs nedzīvojam pasaku valstībā un ikviens apzinās, ka jebkura pārmērība var novest pie negatīvām sekām, taču Rīgas dome ietiepīgi uzstāj, ka "zemes" jeb klātienes spēļu zāļu aizliegums pilsētvidē ir vienīgais risinājums azartspēļu atkarības novēršanai. Vai, slēdzot spēļu zāles Rīgā, visiem iedzīvotājiem zudīs interese spēlēt azartspēles? Varu droši teikt, ka nē. Šis Rīgas gājiens rada būtisku risku, ka azartspēļu spēlētāji kļūs vēl vairāk izstumti no sabiedrības, kultivējot tajā domu, ka šis izklaides veids ir nosodāms un nav iespējama atbildīga spēle.

Rīgas domes vadība lēmumu slēgt klātienes spēļu zāles daļēji pamato ar sabiedrības interešu aizstāvību, taču nav prezentējusi reālu rīcības modeli, kā palīdzēt rīdziniekiem, kuri cieš no atkarības. Vienkāršas atbildes sniegšana uz sarežģītu jautājumu ir klasisks gājiens no populista rokasgrāmatas.

Neskatoties uz radīto haosu, pie kā vainojams iepriekšējais Saeimas sasaukums un atsevišķu politisko spēku apzināta nihilistiska rīcība, un nenoteiktību, kas joprojām valda nozarē, komersanti turpina ieguldīt spēlētāju aizsardzībā un atkarību prevencijā, kā arī īsteno atbalsta pasākumus atkarību skartajiem. Latvijas Spēļu biznesa asociācija (LSBA) jau vairākus gadus atbalsta biedrības "Skalbes" uzturēto azartspēļu atkarības konsultatīvo tālruni (29323202) un paplašina tā pieejamību, lai veicinātu spēlētāju un viņu līdzcilvēku izpratni par azartspēļu atkarības riskiem un palīdzētu uzsākt cīņu ar atkarību. Jāuzsver, ka šis ir vienīgais specializētais atbalsts pa tālruni tiem, kuri saskaras ar azartspēļu negatīvo ietekmi. Rīgas domnieku izvēlētais rīcības virziens atgādina "strausa politiku".

Būt vai nebūt spēļu zālēm Latvijā?

Lēmums ir jāpieņem, bet ne jau Rīgas domei – izšķiršanās jāizdara likumdevējam. Pašvaldības, kā to Satversmes tiesa skaidroja Ķekavas saistošo noteikumu lietā, aizliegumu organizēt azartspēles var pamatot nevis ar vispārīgiem apsvērumiem par azartspēļu kaitīgumu un vispārīgu norādi uz sabiedrības interesēm, bet gan ar konkrētas vietas vai teritorijas specifiskajām īpašībām, kas to padara par azartspēļu organizēšanai nepiemērotu. Likums šobrīd neparedz nosacījumu – atrašanos viesnīcās. Tā ir pašvaldību uzburta juridiska konstrukcija, kā slēgt spēļu zāles. Ne Rīgas domei, ne pašiem azartspēļu organizētājiem nav iespējas ietekmēt viesnīcu nozares dalībniekus. Padarot vienas nozares eksistenci atkarīgu no citas nozares, pastāv tikai teorētiska iespēja turpināt darbību.

Kopš 2005. gada spēļu zāļu un kazino skaits Latvijā ir samazinājies par 67%, un 2023. gada sākumā Latvijā bija vien 203 azartspēļu organizēšanas vietas salīdzinājumā ar 650 vietām 2005. gadā. Azartspēļu organizēšanas vietu skaits turpinās samazināties arī turpmāk dažādu faktoru ietekmē, nozare ir strikti regulēta un plānoti jauni ierobežojumi, kā arī spēlētāju aizsardzības pasākumi, bet jautājums jau ir cits – kādi apsvērumi vada politiķus, mēģinot panākt klātienes azartspēļu segmenta pilnīgu likvidāciju.

Rīgā atrodas 45% no Latvijā esošajām spēļu zālēm; attiecīgi to slēgšana radīs iznīcinošu ietekmi uz azartspēļu nozari, kā arī būtiski ietekmēs saistītās nozares un nekustamā īpašuma tirgu. Divu lielāko valstspilsētu – Rīgas un Daugavpils lēmumu rezultātā aplēstie zaudējumi, aprēķinot tikai neieņemto azartspēļu nodokli, sastāda vairāk nekā 17 milj. EUR. Tie ir līdzekļi, kas – tālredzīgi un mērķēti ieguldīti – varētu sniegt nepieciešamo atbalstu dažādām sabiedrības grupām, tai skaitā cilvēkiem ar atkarību rašanās risku, īpaši domājot par prevenciju bērnu un pusaudžu vidū. Ja politiķi nodokļu ieņēmumus no spēļu zālēm uzskata par "neētiski iegūtu" naudu, rodas jautājums par ieņēmumiem no licencētajiem azartspēļu operatoriem internetā labprāt pieņems? Un kā galvaspilsēta rīkosies, lai nepieļautu organizētās noziedzības un nelegālo vietu un vietņu izplatību? Nelegālo azartspēļu apkarošanai būs nepieciešami milzīgi līdzekļi, un tā jau būs visas valsts, nevis tikai Rīgas problēma.

1 Pēc pētījumu aģentūras "H2 Gambling Capital" aplēsēm.

2 Pēc pētījumu institūta "Düsseldorf Competition Economics" datiem, https://www.gluecksspielwesen.de/2023/03/13/ueber-50-000-illegale-geldspielgeraete/

3 2023. gada 14. septembris, raidījums "Домская площадь", https://lr4.lsm.lv/lv/lr4/peredachi/domskaja-ploschad/