Latvijā ik dienas no sirds un asinsvadu slimībām (SAS) nomirst 43 cilvēki. Liela daļa šo nāvju ir novēršamas, taču tas nenotiek. Jo kardioloģijā jau gadiem hroniski trūkst finansējuma, ir nepārskatītas kvotu sistēmas, garas rindas uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem un ir augstākie privātie maksājumi par veselības aprūpi ne tikai Baltijā, bet OECD valstīs, tāpēc daļa iedzīvotāju tos samaksāt nespēj. Vajadzību slogs ir lielāks kā jebkad, bet pieejamais finansējums – izaicinoši mazs. Šajā situācijā augstu vērtējama veselības politikas veidotāju pavasarī sāktā Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plāna izstrāde, lai SAS jomu beidzot sakārtotu stratēģiski un koordinēti.
Trīs vaļi kā pamats
Publiskajā telpā jau izskanējusi virkne vērtīgu ekspertu priekšlikumu SAS sloga mazināšanai. Tos vieno viens princips – sirds veselības uzlabošanas stratēģijai jābalstās uz trim "vaļiem": dzīvesveida izmaiņu veicināšanu (fiziskās aktivitātes, veselīga uztura paradumi un svara saglabāšana, atbalsts smēķēšanas atmešanai un alkohola patēriņa samazināšanai), regulāru riska faktoru – asinsspiediena, holesterīna un glikozes līmeņa – kontroli, kā arī psihosociālo riska faktoru kontroli (stress, sociālā atstumtība, trauksmes un depresijas simptomu atpazīšana). Un visa pamatā – atbilstošs finansējums veselības aprūpes budžetā, kā to jau ilgstoši norāda ārstu un pacientu organizācijas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!