Lauris Lizbovskis: Politikas pulsu – sirds veselības ritmā  (3)

Trīs vaļi kā pamats

Publiskajā telpā jau izskanējusi virkne vērtīgu ekspertu priekšlikumu SAS sloga mazināšanai. Tos vieno viens princips – sirds veselības uzlabošanas stratēģijai jābalstās uz trim "vaļiem": dzīvesveida izmaiņu veicināšanu (fiziskās aktivitātes, veselīga uztura paradumi un svara saglabāšana, atbalsts smēķēšanas atmešanai un alkohola patēriņa samazināšanai), regulāru riska faktoru – asinsspiediena, holesterīna un glikozes līmeņa – kontroli, kā arī psihosociālo riska faktoru kontroli (stress, sociālā atstumtība, trauksmes un depresijas simptomu atpazīšana). Un visa pamatā – atbilstošs finansējums veselības aprūpes budžetā, kā to jau ilgstoši norāda ārstu un pacientu organizācijas.

Sakārtojot minētos sirds veselības pamatus, ieguvēja būs visa Latvijas sabiedrība, taču par dažām iedzīvotāju grupām SAS kontekstā jādomā īpaši.

Senioru veselības aprūpei jāmainās

Viena no tām ir seniori. Kaut arī palielinās iedzīvotāju vidējais dzīves ilgums, tomēr šie gadi netiek nodzīvoti veselībā. Senioru veselības aprūpei nepieciešama paradigmas maiņa, jo seniori nav vienkārši veci pieaugušie – viņu vajadzības ir īpašas. Novecojošais organisms ir mijiedarbīga sistēma, kurā jebkurš traucējums var izraisīt ķēdes reakciju, tādēļ, pievēršoties konkrētam veselības pasliktināšanās cēlonim, ir rūpīgi jāapsver arī visas blakusslimības. Bez tam seniori nereti saskaras ar nopietnām finansiālām grūtībām, ko pastiprina vienlaicīga vairāku medikamentu lietošana – ja jāiegādājas vairāki medikamenti vienlaikus, pat 25% līdzmaksājums daudziem var nebūt pa kabatai.

Šobrīd svarīgi, lai atbildīgās institūcijas apzina un novērš šķēršļus, sakārto un finansē senioru veselības aprūpi, lai tā šī jēdziena visplašākajā izpratnē patiešām darbotos. Svarīgākie jautājumi topošajā SAS rīcības plānā – piekļuve veselības aprūpes un sociālajiem pakalpojumiem (tostarp pašvaldību sociālo dienestu atbalsts vai papildus finansēta ģimenes ārstu kapacitāte, atjaunojot mājas vizītes vai novirzot papildu resursus ārsta palīga vai vēl vienas māsas algošanai), pieejama un savlaicīga diagnostika kardioloģisko risku gadījumā, uz senioriem orientēti sistemātiski pasākumi veselības pratības veicināšanai, kā arī 100% medikamentu kompensācija, lai nodrošinātu ārstēšanās plāna ievērošanu un izvairītos no akūtiem kardiovaskulāriem notikumiem un hospitalizācijas. Izvirzot veselīgu un aktīvu novecošanu par politikas prioritāti, senioru aprūpei jāveido "zaļais koridors", līdzīgi tam, kāds šobrīd darbojas onkoloģijā.

Uzmanības fokusā – vīrieši un strādājošie

Cita iedzīvotāju grupa, kuru sirds (ne)veselība raisa bažas, ir vīrieši. Kā rāda dati, Latvijā, tāpat kā Eiropā kopumā, ar sirds un asinsvadu slimībām saistītās mirstības rādītāji augstāki ir tieši vīriešiem. Arī zaudēto dzīves gadu skaits vīriešiem ir gandrīz divas reizes lielāks nekā sievietēm. Iemesli ir vairāki: paaugstināts asinsspiediens, holesterīns, liekais svars, kaitīgie ieradumi un mazkustīgums apvienojumā ar sirds veselības kopsakarību neizpratni vai pat ignorēšanu. Arī pētījumi liecina, ka iedzīvotāju veselības pašvērtējums ir krietni augstāks, nekā viņu objektīvie veselības rādītāji – sevi par veseliem uzskata cilvēki, kas tādi nebūt nav. Šī ir spilgta norāde uz to, cik ļoti nepieciešami ir sirds slimību profilaksi veicinoši, izglītojoši, kā arī uz uzvedības maiņu vērsti pasākumi. Tam vajadzīgi papildu finanšu un cilvēkresursi ģimenes ārstu praksēs, lai tās varētu aktīvāk uzrunāt un iesaistīt vīriešus sirds veselības profilaksē, tostarp savlaicīgi un regulāri izvērtējot viņu sirds slimību riska pakāpi pēc SCORE (Systemic COronary Risk Estimation) metodes.

Liela uzmanība jāpievērš arī darbspējas vecuma iedzīvotāju sirds veselībai. Bažām ir pamats – Eiropā vairāk nekā pusi (54%) no dzīves gadiem zaudē iedzīvotāji darbspējas vecumā. Latvija šajā ziņā ir Eiropas rekordiste – mums ir visaugstākais ar sirds-asinsvadu slimībām saistītās novēršamās mirstības rādītājs darbspējīgā vecuma iedzīvotāju vidū. Taču tieši šīs grupas pacientu veselība ir valsts ekonomikas dzinējspēks. Tādēļ, kaut arī sirds un asinsvadu veselība reti mēdz būt jaunāka gadagājuma cilvēku uzmanības fokusā, tomēr arī šajā iedzīvotāju grupā būtiska ir regulāra asinsspiediena un holesterīna līmeņa kontrole.

Diabēta pacientiem īpaši augsts risks

Sirds un asinsvadu veselības kontekstā speciālisti izceļ cukura diabēta pacientus, kuriem kardioloģisko saslimšanu risks ir īpaši augsts. Endokrīnā sistēma, tāpat kā citas organisma sistēmas, ar sirds un asinsvadu sistēmu darbojas ciešā mijiedarbībā. Tādēļ būtu jāpārskata līdzšinējie diabēta ārstēšanas algoritmi, ņemot vērā ietekmi uz kardiovaskulāriem notikumiem (tas pats būtu jādara arī ar pārējo terapijas nozaru ārstēšanas algoritmiem). Galvenie ieteikumi diabēta pacientu sirds aprūpē ir šādi: iekļaut pret SAS progresēšanu vērstus medikamentus kompensējamo medikamentu sarakstā, paplašināt diabēta kontroles aprīkojuma pieejamību (teststrēmeles, insulīna sūkņi, asinsspiediena mērītāji), palielināt resursus SAS skrīningam un kardiologa konsultāciju nodrošināšanai un apmaksāt kardioloģiskās ārstēšanas iespējas. Tāpat ļoti nepieciešama ir ar kardiovaskulāro risku un mirstību cieši saistītās diabētiskā pēdas aprūpes centra izveide. Un arī diabēta jomai, tāpat kā veselības sistēmai kopumā, kritiski nepieciešams adekvāti funkcionējošs pacientu reģistrs, bez kura nav iedomājama efektīva, koordinēta un resursus taupoša pacientu aprūpes plānošana. Tāda ļautu virzīties uz multiprofesionālas sadarbības pieejas ieviešanu pacientu aprūpē, par kuras efektivitāti pārliecinājušās attīstītās valstis un par kuras nepieciešamību runā arī Latvijas ģimenes ārsti, lai mazinātu aprūpes fragmentāciju un uzlabotu ārstēšanas rezultātus.

Bez finansējuma veselības rādītājus neuzlabot

Ievērojami uzlabojumi Latvijas iedzīvotāju sirds veselībā nebūs iespējami, neparedzot tam atbilstošu finansējumu. Respektablas starptautiskās organizācijas, tostarp OECD, ir pierādījušas – jo vairāk līdzekļu tiek ieguldīts veselības profilaksē, jo mazāka ir mirstība no profilaktiski novēršamajām SAS, piemēram, išēmiskās sirds slimības, aortas aneirismas, hipertensijas un cerebrovaskulārām slimībām. Savukārt ieguldījumi stacionārajā un ambulatorajā veselības aprūpē samazinās mirstības līmeni no medicīniski novēršamām SAS, piemēram, reimatiskām sirds slimībām un vēnu trombembolijas. Turklāt jādomā arī par finansējuma avotiem un jāmazina atkarība no ārējā finansējuma, tā vietā nodrošinot veselības sektoram stabilu un paredzamu valsts budžeta daļu.

Cilvēkresursu bads un organizatoriskās nepilnības

Kā pierāda pētījumi, skrīningu un profilaktisko pārbaužu aptverē izšķirošs ir individuāls uzaicinājums, to apliecina arī ģimenes ārstu pieredze. Diemžēl ģimenes ārstu praksēs individuālai pieejai trūkst kapacitātes. Tādēļ vēl viena valsts apmaksāta ārstniecības persona, kas strādātu ar veselības veicināšanas, profilakses un skrīningu jautājumiem, primārajā aprūpē ir patiesa nepieciešamība, nevis greznība. Ņemot vērā to, cik lielā mērā sirds un asinsvadu veselība atkarīga no uztura paradumiem, sirds un asinsvadu veselības aprūpes komandā nepieciešams arī valsts apmaksāts uztura speciālists. Cilvēkresursu nodrošinājuma kontekstā satraucošs ir arī plānotais kardiologu skaita samazinājums, kaut gan jau šobrīd valstī kardiologu nepietiek. Un, protams, jārisina arī aprūpes organizatoriskās nepilnības, tostarp jau minētais elektronisko datubāžu trūkums un informācijas apmaiņa: mazattīstītie digitālie risinājumi apgrūtina ģimenes ārstu un kardiologu sadarbību un komunikāciju. Centralizēts kardioloģijas pacientu datu reģistrs, apkopojot informāciju gan no ģimenes ārstu praksēm, gan slimnīcām, ļautu jebkuram ārstam, kontaktējoties ar pacientu, uzreiz noskaidrot visu slimību vēsturi, iepriekšējos izmeklējumus un lietotās zāles. Bez "lielajiem datiem" un iespējas ātri piekļūt nosūtījumiem, izmeklējumiem un citai veselības informācijai mazināt kardiovaskulārās saslimšanas būs daudz grūtāk.

Sirds un asinsvadu veselība kā politikas prioritāte

Latvijai ir paveicies ar lieliskiem, profesionāliem un godprātīgiem ģimenes ārstiem un augstākās raudzes kardiologiem, taču šī brīža situācija pieprasa steidzamu, stratēģisku un visaptverošu rīcību no atbildīgo institūciju un resoru puses. Šis raksts ir aicinājums izvirzīt sirds un asinsvadu veselību par politikas prioritāti un tādējādi sekmēt veselīgi nodzīvoto mūža gadu skaita un dzīvildzes pieaugumu Latvijā.