Neraugoties uz "apņemšanos" un Eiropas direktīvu, kas paredz, ka visās savienības dalībvalstīs jābūt iedzīvinātai krīzes apziņošanas sistēmai, Latvijā joprojām nedarbojas t.s. šūnu apraide. Plūdu krīze, šovasar Latviju negaidīti pārsteigusī postošā krusa un – galu galā – draudpilnā nelegālo robežšķērsotāju situācija Latvijas pierobežā – tie ir tikai daži gadījumi, kad operatīva agrīnā iedzīvotāju brīdināšana būtu bijusi noderīga. Direktīva paredzēja, ka sistēmai jāsāk darboties 2022. gada 21. jūnijā. Šodien, vairāk nekā 11 000 stundu vēlāk, krīzes apziņošanas sistēma ne tuvu nav ieviesta.
Politiskā inerce
Iekšlietu ministrijas (IeM) tīmekļvietnē varam lasīt kādreizējā ministra Sanda Ģirģena apņemšanos sakārtot trauksmes apziņošanas jautājumu. Ministru uzvārdu rinda, kuri šajā jautājumā izcēlušies ar bezdarbību, ir Ģirģens, Golubeva, Eklons, Kučinskis. Jaunajā Ministru kabinetā iekšlietu sektoru atkal vadošais ministrs Kozlovskis saņem "dāvanā" tieši milzīgo kavēšanos, un tikai no viņa šobrīd atkarīgs, vai šūnu apraide izvirzīsies prioritāšu saraksta "top" pozīcijā līdzās žoga izbūvei uz austrumu robežas. Te jāpiebilst, ka vēl ministram Kozlovskim pirmajā IeM vadības ciklā tika gatavots dokuments "Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas izveidošanas, darbības un finansēšanas kārtība", kas gan vairāk tika veidots trauksmes sirēnu darbības nodrošināšanai, – vismaz tēma ministram nebūs pilnīgi sveša. Varam arī cerēt, ka gan Eiropas direktīvas nepildīšanas reputācijas risks, sankcijas, gan arī starptautisko partneru spiediens liks sasparoties ministrijai un tās atbildīgajām struktūrām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!