Nikolajs Dorofejevs: Saules enerģijas projektu veiksmes noteicošie faktori

Protams, šo nozari jāskata kontekstā ar klimata politiku un tieši elektrifikāciju kā labāko risinājumu ceļā uz tā saucamo "net-zero" jeb klimatam neitrālu sadzīvi un ekonomiku. Papildus grūdienu saules enerģijas attīstībai dod arī enerģijas cenu nestabilitāte un pieaugums viscaur Eiropā un vajadzība nodrošināt enerģētisko neatkarību.

Klimata politika rada patiesi vēsturiska mēroga enerģētikas transformāciju un tieši saules enerģija ir vadošais atjaunojamās enerģijas veids. Saskaņā ar Starptautiskās enerģētikas aģentūras (IEA) aprēķiniem, saules enerģijas uzstādītās jaudas apsteigs ogļu elektroenerģijas staciju jaudu 2027. gadā, bet dabasgāzes – jau 2026. gadā. Pērn saules enerģijas jaudas pasaulē pieauga par 26 % – visstraujāk no visiem "zaļās" enerģijas veidiem.

Tomēr, lai sasniegtu klimata politikas mērķus, saules enerģijai joprojām ir milzīgs potenciāls tuvākajā desmitgadē. Saules enerģijas priekšrocība ir elastība – to varam izmantot gan mājsaimniecību ražošanā, gan lielos, komerciālos projektos. Šajā komentārā fokusējos uz pēdējiem un ieskicēšu galvenos faktorus, kuriem mēs kā banka – saules enerģijas projektu finansētāji, aicinām pievērst pastiprinātu uzmanību pirms projekta īstenošanas.

Saules enerģijas projekti ir daudzsološi, bet svarīga to efektivitāte

Skaidrs, ka klimata politika un augstas elektroenerģijas cenas rada spēcīgu pieprasījumu pēc jaunām saules enerģijas jaudām. Tā vien šķiet, ka viss, kas ir vajadzīgs ir zeme vai kāds brīvs jumts, tad jāpasūta saules bateriju paneļi un naudas ietaupījumi vai jauna peļņa radīsies gandrīz paši no sevis. Tomēr tik vienkārši tas nav – tāpat kā jebkurā tirgū vai investīciju jomā ir vesela virkne faktoru, kas ietekmēs saules enerģijas projekta efektivitāti vai pat izdošanos kopumā. Jāņem vērā, ka brīdī, kad tirgū būs arvien vairāk saules enerģijas projektu – pieaugs konkurence un veiksmīgi būs vien tie, kas ir uzbūvēti un pārvaldīti maksimāli efektīvi.

Liela mēroga saules enerģijas parku izveide vienmēr sākas ar projekta vietas izvēli, parka projektēšanu, finanšu modeļa veidošanu, tirgus izpēti un finansējuma struktūras izveidi. Šobrīd 1 MW ražošana saules enerģijas parkā izmaksā ap 500 – 800 tūkstošiem eiro un nozīmīga mēroga saules enerģijas parka izveidei investīcijas parasti ir mērāmas miljonos – pie šādām summām katrs finanšu atdeves procents kļūst svarīgs. Tātad, katram saules enerģijas projektam jāizstrādā detalizēts darbības modelis, kas izvērtē finanšu plūsmas un jūtīgumu, kā arī ar projekta teritoriju un tehnoloģiju saistītos riskus.

Ilgais īstenošanas un ekspluatācijas laiks rada nenoteiktības riskus

Pats galvenais, kas jāņem vērā ir gan laiks, gan modernāko iekārtu izvēle. Saules enerģijas projekts ir ilgtermiņa iniciatīva – parasti to plāno uz 25 vai 30 gadiem. It kā ilgais ekspluatācijas termiņš pat nāk par labu – investori parasti skatās uz ieguldījumu atdevi 8 – 12 gadu robežās un pēc tam jau projekts rada pastāvīgu peļņu. Taču 25 – 30 gadi ir ilgs laiks, kurā daudz kas var mainīties. Tas nozīmē, ka maksimāli jāmēģina mazināt nenoteiktības riskus. Piemēram, vai mēs zinām, cik maksās zemes noma pēc septiņiem vai 15 gadiem? Vai, ja zeme mums pieder, kādas būs nodokļu izmaksas? Vai mēs varam paredzēt šo izmaksu tendences?

Tehnoloģija lielā mērā noteiks peļņas iespējas

Nākamais ar laiku saistītais jautājums ir tehnoloģija. Tehnoloģiskie risinājumi saules enerģijas parkiem ir skaidri un tiem vajadzētu kalpot desmitiem gadu. Taču ir vērts pievērst uzmanību virknei jautājumu, piemēram, vai mēs esam droši, ka šo tehnoloģiju varēsim apkalpot pēc desmit vai divdesmit gadiem? Vai tās piegādātāji ir droši? Vai būs iespējams veikt nepieciešamās apkopes, kontrolēt veiktspēju un risināt problēmas, ja tādas radīsies?

Tāpat jāņem vērā, ka saules enerģijas tehnoloģija visu laiku attīstās un kļūst efektīvāka – ja Jūs šodien ieguldīsiet apjomīgus līdzekļus neefektīvā risinājumā, tas būtiski samazinās peļņu nākotnē. Te iespējams pat lielāks risks – mēs nezinām, cik efektīva būs saules un cita atjaunojamā enerģija pēc 10 vai 20 gadiem un, ja tās efektivitāte augs vairākkārt, tad atbilstoši var mazināties elektrības cena (jo būs pieaudzis lētas elektroenerģijas piedāvājums) un vecās, neefektīvās tehnoloģijas vairs neatmaksāsies.

Plānojot parku, jādomā arī par neparedzētiem gadījumiem, piemēram, jānodrošinās pret vandālismu un stihiskām nelaimēm, tostarp jāveic apdrošināšana.

Labi pārdot ir pat svarīgāk kā labi saražot

Līdzīgi kā daudzās citās nozarēs, ražot produktu – šajā gadījumā elektroenerģiju – ir salīdzinoši viegli, bet kritiski ir spēt to pārdot. Ražotājiem ir jāizvēlas starp fiksētas un mainīgas, tirgum piesaistītas cenas iepirkumu līgumiem, un te svarīgākais jautājums ir risks. Proti, kādu risku uzņēmēji ir gatavi uzņemties – saņemt mazāk, bet fiksēti, vai pelnīt reizēm pat būtiski vairāk, bet bez noteiktības. Te jāuzsver, ka ir jāveic pārdošanas "jūtīguma" analīze, lai saprastu kā mainīgas tirgus cenas ietekmē projekta finansēšanas modeli? Proti, kas notiks pie, piemēram, sevišķi zemas cenas ilgākā termiņā – vai uzņēmums joprojām spēs atmaksāt kredītus vai apmierināt peļņas mērķus? Lielākiem projektiem, iespējams, jādomā par cenu hedžēšanas risinājumiem, lai mazinātu riskus.

Iespējams, jau laicīgi ir vērts domāt par saules enerģijas parka integrāciju ar enerģijas uzglabāšanas risinājumiem jeb baterijām, kas ļautu elektrību pārdot tīklā izdevīgāku cenu un augstāka pieprasījuma laikā. Bateriju parks dod pārdošanas stratēģijas elastību.

Virkne tehnisku risku

Saules enerģijas parka priekšrocība ir vienkāršība. Būvēt saules parku ir nesalīdzināmi vienkāršāk par, piemēram, atomelektrostaciju. Tomēr arī šeit jāņem vērā dažādi tehniski jautājumi, lai tas strādātu efektīvi, piemēram, jābūt pareizam paneļu izvietojumam un savērsumam, lai izvairītos no ēnojuma. Te noderēs trīsdimensiju modelēšana, ko Latvijā jau piedāvā dažādi uzņēmumi. Tāpat jāskatās, kāda ir zeme vai virsma, kur paneļi tiks novietoti – vai tā ir pietiekami cieta un stabila? Tas noteiks, kā un cik dziļi jāuzstāda saules paneļu statīvi.

Tāpat jāpēta ar zemes gabalu vai citas saules paneļu virsmas saistītie riski – vai tie var ciest plūdos, vētrās, ugunsgrēkos?

Visas investīcijas ir vērtējamas relatīvi, arī saules parki

Noslēgumā, neticiet, kad kāds Jums saka, ka saules enerģijas parks ir ieguldījums bez riska. Tādi nemēdz būt. No finansista viedokļa jāuzsver, ka ir kritiska atšķirība, vai konkrēts projekts atmaksājas 7 vai 10 gados. Proti, noteiktā investīciju atmaksāšanās punktā projekts patiesībā var uzskatīt par nerentablu pat tad, ja sākotnējie ieguldījumi atmaksājas un dod peļņu. Tas tādēļ, ka visu investīciju atdeves ir relatīvas – proti, iespējams, ka uzņēmums varētu nopelnīt vismaz tikpat vai vairāk investīciju līdzekļus ieguldot citā tāda paša riska projektā. Un tādēļ saules parka efektīva plānošana un pārvaldība ir izšķiroša.