Tālivaldis Kronbergs
Foto: Privātais arhīvs
3. oktobris, kas Vācijā tiek atzīmēts kā nacionālie svētki – Vācijas Vienotības diena (skatīt Raimonda Cerūža rakstu "Vācijas atkalapvienošanās" "Nacionālajā enciklopēdijā"), ir labs iemesls domām par vācu valodu (skatīt Inetas Balodes rakstu "Vācu valoda" "Nacionālajā enciklopēdijā"). Latvijas teritorijā reiz bijusi gan valdošā mazākuma varas, gan vairākuma zināšanu un literatūras pirmavots, gan mazākumtautības – vācbaltiešu, gan nacistiskās Vācijas okupācijas, visbeidzot, PSRS okupācijā "tikai un vienīgi" svešvaloda, 21. gadsimtā vācu valoda Latviju var saukt ja ne gluži par mājām, tad par vietu, kurā daudzi to uzņem draudzīgi.

  • Pirmā satikšanās


Ja jums bija radinieki ārpus PSRS un skolas laiks 20. gadsimta 80. gadu sākumā vai vidū, tad visdrīzāk jūs vēlējaties sākt apgūt angļu valodu, piemēram, kā manā gadījumā, lai ar vārdnīcas palīdzību pareizi iztulkotu vismaz recepti un pagatavotu atsūtīto pudiņa pulveri. Arī padomju propagandas atbalstītais senais vēstījums par "700 verdzības gadiem vācu baronu jūgā" un tā "jaunākais brālis" – vēstījums par fašistu/nacistu "ļauno valodu" – bija atstājis iespaidu uz vācu valodas reputāciju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit