Saeimas 5. oktobra sēdē, debatējot par Sanitas Osipovas apstiprināšanu Augstākās tiesas tiesneses amatā, deputāts Edmunds Zivtiņš (LPV) teica: "(..) šeit runa ir nevis par profesionalitāti, bet par vērtībām, ko mēs pārstāvam. Un, ja mums šobrīd Satversmes tiesa pasaka to, ka mums var būt Latvijā dažādas ģimenes, tad es pasaku no šīs tribīnes, ka mums tāda Satversmes tiesa nav vajadzīga." [1]
Tālākā teksta kontekstā mani interesē nevis konkrētais ST lēmums vai vispār diskusijas par ģimenes jēdzienu, bet Zivtiņa (un ne tikai, protams) tēze, ka politika ir politiķu ziņā, savukārt citas institūcijas var no politikas distancēties. Vai pat šādi – tām tas noteikti jādara. Ja īsi: tā tas nenotiek un ar to būs jāsadzīvo.
Ja mēs paveramies kaut uz Augstāko tiesu ASV, tad šīs valsts būtībā konstitucionālās tiesas lēmumi ļoti bieži ir neslēpti politiski (sākot ar ieroču un abortu regulējumu, beidzot ar centrālās birokrātijas pilnvaru plašumu). Es nesaku, ka tas ir pareizi vai nepareizi, vienkārši realitāte ir tāda, ka vismaz anglosakšu medijos jau ierasti ir runāt par "liberālo mazākumu" un "konservatīvo vairākumu" ASV Augstākajā tiesā. Ja mēs paveramies uz datiem par citu amerikāņu tieslietu sistēmas sadaļu, "state attorneys" (prokurori), tad te vispār, kā saka, neviens neiespringst – skaidri tiek parādīta konkrēto cilvēku politiskā orientācija
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!