Vita Liberte
Foto: Publicitātes foto
19. septembrī Saeimas Sociālo un darba lietu komisija atbalstīja grozījumus divos likumos, kas bija nepieciešami, lai uzsāktu valsts apmaksātas paliatīvās aprūpes sniegšanu mājās pie klienta. Pakalpojumi jāsāk sniegt jau no 1. oktobra. Tos varēs saņemt vairāki tūkstoši cilvēku, kuriem nepieciešama paliatīvā aprūpe un kuriem prognozētā dzīvildze ir līdz sešiem mēnešiem. Arī Urugvaja aktīvi strādā pie paliatīvās aprūpes pieejamības uzlabošanas, taču tai veicas ievērojami labāk nekā Latvijai. Ko mēs varam mācīties no šīs Latīņamerikas valsts pieejas paliatīvajai aprūpei?

Sislija Strauda-Sondersa (Cicely Strode Saunders), angļu medmāsa, sociālā darbiniece un ārste, ir atzīta par mūsdienu hospisu kustības dibinātāju un mūsdienās pazīstamās paliatīvās aprūpes ieviesēju. Runājot par savu darbu un pacientiem, Sondersa teikusi, ka viņas misija ir: "Pievienot dzīvi viņu dienām, nevis dienas viņu dzīvei." Vai šī līdzjūtīgā pieeja šādā izpratnē mūsdienās vēl pastāv?

Lai to saprastu, ir ļoti svarīgi atgriezties pie jēdziena definīcijas: paliatīvā aprūpe ir visaptveroša to pacientu aprūpe, kuriem vairs nav iespējams izārstēties1. Tā ir visaptveroša, jo prioritāte ir ne tikai fizisko sāpju un simptomu pārvaldība, bet arī pacientu garīgās un emocionālās vajadzības – un Sondersa bija pirmā, kas to uzsvēra.

Veselības ministrijaPaliatīvā aprūpe

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit