Foto: Patriks Pauls Briķis/DELFI
"Kāds man kā Latvijas iedzīvotajam būs ieguvums no šī pētījuma?" šādu jautājumu par kādu valsts finansētu pētījumu filozofijā 4. oktobrī notikušajā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē uzdeva deputāts, iepriekš vairāku skolu direktors Česlavs Batņa (AS), tādējādi iezīmējot vairākas problēmas, no kurām es vēlos izcelt divas, pirmkārt, valsts finansētu pētījumu projektu nespēja sabiedrībai skaidrot un pamatot savu darbu, un, otrkārt, sabiedrības locekļu vēlme trivializēt un sensacionalizēt parādības, par kurām tiem trūkst izpratnes.

Minētā Saeimas komisijas sēde bija veltīta sociālo un humanitāro zinātņu attīstībai. Tā ilga pusotru stundu. Šajā laikā mazākā daļa šo zinātņu pārstāvju galvenokārt pauda bažas par finansējuma trūkumu.

Sēdes laikā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvis informēja deputātus, ka sociālās un humanitārās zinātnes Latvijā ir mazāk finansētās Baltijas valstīs. To apliecina ministrijas apkopotie dati, tiesa, par 2020. gadu. Valsts ieguldījums pētniecībā sociālajās zinātnēs 2020. gadā bija 13,7 miljoni eiro, kamēr Igaunijā tie bija 23 miljoni eiro, bet Lietuvā – 43,8 miljoni eiro. Savukārt valsts ieguldījums pētniecībā humanitārajās zinātnēs 2020. gadā bija 8,1 miljons eiro, turpretī Igaunijā – 24,2 miljoni eiro, bet Lietuvā 33,4 miljoni eiro. 

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Abonē un lasi vairāk:

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit