"Eiropas Savienībai 10 gadu laikā jākļūst par konkurētspējīgāko un dinamiskāko uz zināšanām balstīto ekonomiku pasaulē, kas ir spējīga uz ilgtspējīgu ekonomisko kāpumu, vairāk un labākām darbavietām un ciešāku sociālo saliedētību."
Nē, šis citāts nav ņemts no mūsdienu Eiropas dokumentiem, bet gan no Lisabonas stratēģijas – dokumenta, kuru Eiropas Savienības dalībvalstis apstiprināja 2000. gadā. Raugoties no šodienas skatupunkta, ir skaidrs, ka ambiciozais mērķis izrādījās nepiepildāms. Taču vēlme būt labākajiem nekur nav zudusi. Šobrīd Eiropa ir apņēmusies būt pirmrindniece sacensībā par zaļāku nākotni un līdz 2050. gadam sasniegt mērķi – kļūt par klimatneitrālu kontinentu. Ceļa karte šī mērķa sasniegšanai ir Eiropas Zaļais kurss – apjomīga likumdošanas pakete, kuru sāka izstrādāt 2019. gadā un kuru ir plānots pabeigt līdz nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām, tātad jau nākamgad. Tā ietver 154 dažādus likumdošanas un procesuālos dokumentus, no kuriem tikai 49 pašlaik ir pilnībā pabeigti un darbojas tiesību aktos.
Maza atkāpe par personālijām. Savā ziņā Eiropas Zaļais kurss ir palicis bez "tēva", proti, galvenais Zaļā kursa uzraudzītājs – kreisais sociāldemokrāts Franss Timmermans (tas pats, kuru redzējām uz "Saskaņas" reklāmas plakātiem pirms iepriekšējām Eiroparlamenta vēlēšanām) –, nenostrādājis līdz sasaukuma beigām, šogad pameta Eiropas Komisiju, lai startētu vēlēšanās savā dzimtajā Nīderlandē. Tā teikt, pacēla Zaļā kursa karogu, lai labi izskatītos zaļo vēlētāju acīs, bet tālāk lai citi tiek galā!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!