Foto: AFP/Scanpix/LETA
Miera procesi mēdz būt pilni neskaidrību, jo īpaši, ja konflikti ir ieilguši un nav skaidri ne katras puses nodomi, ne vēlme un spēja ievērot jebkuru vienošanos. Ievērojamā politiskā cena, kas saistīta ar piekāpšanos nāvīgam ienaidniekam, bieži vien izjauc sarunas, vēl pirms tiek panākta jebkāda vienošanās.

Par to liecina nesen atslepenotie protokoli no 1993. gada Izraēlas valdības sēdes, kurā tika apstiprināta pirmā Oslo vienošanās ar Palestīnas Atbrīvošanas organizāciju (PLO). Protokoli atklāj, ka iespējamās neveiksmes pazīmes bija redzamas jau pašā sākumā.

Tolaik Izraēlas premjerministrs Ichāks Rabīns cerēja, ka PLO priekšsēdētājs Jasirs Arafats varētu apturēt "Hamas" un "Islāma džihāda" uzplaukumu un palīdzēt apspiest intifadu (palestīniešu sacelšanos – red.), kas kopš 1987. gada plosījās Rietumkrastā un Gazā

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Nosaki "Delfi" auditorijas mīlētākos autorus "Delfi autoru balsojumā 2024"!Iepazīsties ar visiem autoriem un viņu saturu ŠEIT