Valsts budžeta pieņemšanas procesā gandrīz neievērots palicis jautājums par pašvaldību budžetiem, bet tas ir ļoti svarīgs. Tieši no pašvaldību rocības ir atkarīgs, kādā stāvoklī būs ielas, ietves, lauku ceļi, komunālie pakalpojumi, pirmsskolas izglītības iestādes, skolas, sociālās palīdzības apjoms un kvalitāte, vai būs brīvpusdienas izglītības iestādēs, sporta un kultūras dzīve, daļēji – veselības aprūpe, drošība u.t.t.
Pirmajā acu uzmetienā liekas, ka viss ir kārtībā, jo iedzīvotāju ienākuma nodokļa apjoms valstī plānots par 11% lielāks. Pašvaldību ienākumu palielinājums pēc finanšu izlīdzināšanas - 8,1%. Ja par tik palielinātos katras pašvaldības budžets, uztraukumam tiešām nebūtu pamata, taču tā nav. Ir pašvaldības, kuru budžets pieaugtu tikai par 1,1% (Krāslavas novads, Augšdaugavas novads), 3,1% (Preiļu), 3,3% (Rēzeknes novads), 3,6% (Alūksnes novads).
Vairumam pašvaldību pieaugums plānots 4-6% robežās. Vidējo rādītāju paaugstina Pierīga (Ādaži 15,9%, Mārupe 17,5%, Ropaži 16,1%) un galvaspilsēta Rīga (9,5%).
"Bet tas taču nav samazinājums", jūs teiksiet! Ja šogad varēja, tad varēs arī nākamgad. Problēmu rada apstāklis, ka nākamgad izdevumus būtiski palielinās valsts pieņemtie lēmumi – jāceļ minimālās algas, jāpalielina algas pirmsskolas izglītības pedagogiem, 7 pašvaldībās jāveido pašvaldības policijas, jāpalielina sociālie pabalsti, 100% jāfinansē deinstitucionalizācijas projekti.
Būtiski palielināsies pašvaldību maksājumi par aizņēmuma procentiem. Šie papildus izdevumi vidēji prasīs 9,3%, savu paņems inflācija un skaidrs, ka, ceļot minimālo algu, tukšā nedrīkst atstāt arī pārējos darbiniekus.
Matemātika vienkārša - lai spētu pildīt funkcijas, saglabātu esošo pakalpojumu klāstu, apjomu un kvalitāti, pašvaldības budžetam būtu jāaug vismaz par 8% (vienu procentu "savelkot jostas" kaut kā izdotos ietaupīt). Bet no 43 pašvaldībām tādas ir tikai 13. Izeja? Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā valstij jāparedz papildus speciālā valsts budžeta dotācija 22,5 miljoni eiro (2023. gadā tāda bija 45,2 miljoni eiro), kas uz kopējā budžeta fona nav nekādā lielā summa.
Pašlaik starp pašvaldībām, Finanšu ministriju, valdošajām partijām notiek dažāda līmeņa konsultācijas, sarunas, tāpēc ceru, ka virsrakstā pieminētā situācija nepienāks. Bet tieši tāpēc skaidri jāsaprot – pašvaldību prasības nav "no pirksta izzīstas" un ir pamatotas.
Ja valdošie politiķi tajās neieklausīsies, cietīs daudzu pašvaldību iedzīvotāji un dzīves līmeņa starpība starp metropoli un pārējo Latviju turpinās palielināties.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!