Ņemot vērā ievērojamās izmaiņas ģeopolitiskajā un reģionālajā situācijā pēc Krievijas pilna apjoma iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī, valsts skaidri iezīmēto mērķi pāriet uz apmācību valsts valodā, arvien labākas mazākumtautību latviešu valodas zināšanas, ko apliecina pētījumi, un gandrīz 35 gadu ilgu laiku latviešu valodas apgūšanai, uzskatu, ka Latvijas sabiedrisko mediju pienākums ir noteikt skaidru mērķi pārskatāmā nākotnē pāriet no divu mediju telpu uzturēšanas uz patiesu satura radīšanu mazākumtautībām un par mazākumtautībām, kā to paredz arī Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums un kā tas tiek interpretēts citviet pasaulē un Eiropā, kur saturs mazākumtautībām ir par to kultūras un valodas jautājumiem nevis saturiski atšķirīgas mediju telpas veidošana un uzturēšana.
Lai arī valsts garantē sabiedrisko mediju neatkarību, tomēr tie ir izveidoti un darbojas Latvijas Satversmes ietvarā un Eiropas kultūrtelpā, kas garantē Latvijas brīvības un demokrātijas saglabāšanu, tādēļ arī sabiedrisko mediju pienākums ir stiprināt šīs vērtības Latvijas sabiedrībā, un tas iespējams, tikai Latvijai turpinot pastāvēt kā nacionālai valstij un uz valsts valodas pamata saliedētai sabiedrībai.
Tādu viedokli es paudu jau šī gada maijā, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) sēdes protokolam pievienojot savas īpašās domas jautājumā par topošajām mediju politikas pamatnostādnēm un iespējamo satura krievu valodā liegumu sabiedriskajos medijos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
