Kristīne Jučkoviča: Aptieku nozares izaicinājumi – zāļu pieejamība un farmaceita lomas stiprināšana

Cenu samazinājuma atslēga – kompensējamo medikamentu saraksts

Zāļu cenu samazināšanas iedarbīgākais rīks ir tieši valsts rokās – tā ir valsts kompensācijas sistēmas paplašināšana, tajā iekļaujot papildu medikamentus un diagnozes, turklāt tas var dot dubultu efektu. Pirmkārt, iedzīvotājiem vairs nav zāles aptiekā jāiegādājas par pilnu cenu, jo daļu vai pat visu summu kompensē valsts. Otrkārt, brīdī, kad zāles tiek iekļautas kompensējamo medikamentu sarakstā, valsts iegūst tiesības diskutēt ar ražotājiem par zāļu piegādes cenām, tās būtiski samazinot.

Tā kā neesam liela valsts, un kaimiņu robežas ir salīdzinoši ātri sasniedzamas, bieži rodas kārdinājums palūkoties, cik tad maksā kādas zāles Lietuvā un Igaunijā. Šādā gadījumā salīdzinājums – pie mums dārgāk, pie viņiem – lētāk –, iedzīvotāja maciņam ir reāls, taču sistēmiski šie lielumi tomēr nav salīdzināmi, jo Lietuvā un Igaunijā kompensējamo zāļu saraksti ir daudz plašāki, tajos ir daudz vairāk medikamentu un diagnožu, arī kompensējamo zāļu budžets ir lielāks. Tādēļ var gadīties situācija, ka Lietuvā kādas konkrētas zāles maksā sešas reizes mazāk nekā Latvijā, jo Lietuvā šīs zāles ir valsts kompensētas, bet Latvijā – nav.

Turklāt valsts kompensācijas sistēmu var izmantot iedzīvotāju labā, piemēram, iekļaujot kompensējamo zāļu sarakstā visas recepšu zāles. Valsts ziņā ir izvēlēties piedāvājamo kompensācijas apjomu – tie var būt arī 25% vai 30%, ne tikai 50, 75 vai 100%. Zāles arī ar nepilnu kompensāciju tik un tā būtu iedzīvotājiem daudz izdevīgākas nekā ārpus šīs sistēmas esošās.

Farmaceita lomas stiprināšana – resurss veselības aprūpes sistēmai

Vai farmaceits ir pārdevējs? Vai aptieka ir veikals? Atbilde ir – nē, farmaceits ir augsti izglītots profesionālis, kas ir ieguvis vismaz maģistra grādu, un faktiski ir pirmais un citkārt vienīgais veselības aprūpes sistēmas pārstāvis, ko iedzīvotājs satiek saslimšanas brīdī. Kovida laiks ļoti spilgti parādīja aptieku lomu un nozīmi – aptiekas bieži bija vienīgā vieta, kur iedzīvotāji varēja satikt veselības aprūpes speciālistu un saņemt ne tikai zāles, bet arī farmaceita konsultāciju. Aptiekas nevienu brīdi nebija slēgtas, kamēr citas veselības aprūpes iestādes un pat ģimenes ārsti klientus klātienē nepieņēma.

Aptiekas ir būtiska veselības aprūpes sistēmas sastāvdaļa, nevis veikals, un farmaceiti ir veselības aprūpes speciālisti. Valstij vajadzētu izmantot aptiekas un farmaceitus kā viegli pieejamu resursu, lai aizlāpītu dažu labu robu valsts veselības aprūpes sistēmā. Piemēram, aptiekas ir pieejamas gan laukos, gan pilsētās – tajās viegli sastopams augsti izglītots speciālists​, kas var palīdzēt atrisināt vienkāršas veselības problēmas. Jau tagad aptiekās ir pieejami vairāki pakalpojumi veselības stāvokļa izmeklēšanai, kā glikozes līmeņa un asinsspiediena mērījumi, arī kovida testi un citi pakalpojumi. Šo klāstu nākotnē būtu iespējams papildināt un strādāt vienotā komandā ar primārās veselības aprūpes speciālistiem.

Zāļu fiziskās pieejamības problēmas

Aptiekām kā pēdējam ķēdes posmam nākas risināt arī zāļu fiziskās pieejamības problēmas, kas mēdz rasties divu iemeslu dēļ. Pirmais iemesls ir vienkārši zāļu vispārējs trūkums valstī (un pat Eiropā kopumā), ko rada nepietiekama zāļu piegāde no ražotāju puses. Otrais iemesls ir aktīvās vielas jeb starptautiskā nepatentētā nosaukuma izrakstīšana receptēs, un tad farmaceitam ir pienākums pārdot lētākās pieejamās zāles ar konkrēto aktīvo vielu. Sistēma kopumā ir ļoti laba un atbalstāma, jo tā ļauj iedzīvotājiem ietaupīt būtiskus naudas līdzekļus. Taču aptiekām tā rada papildu slodzi, jo dažkārt farmaceitam ir jāmeklē pa visu Latviju vienīgais atlikušais konkrēto zāļu iepakojums, jo dārgāku pārdot nedrīkst. Tas rada gan papildu slodzi farmaceitam, gan arī būtiski paildzina laiku, kamēr pacients saņem sev nepieciešamās zāles – viņam var nākties gaidīt arī vairākas dienas, kaut gan zāles akūtā gadījumā būtu jādzer tūdaļ pat. Problēmu palīdzētu risināt informācijas sistēma par pieejamām zālēm un to atrašanās vietu, kā arī zināma elastība pieejā, atļaujot pie noteikta minimālā pieejamo iepakojumu skaita pārdot nākamo lētāko medikamentu vai ļaut pacientam piemaksāt daļu no cenas.

Farmaceiti nedod zvērestus, bet tāpat kā ārsti vēlas pēc labākās sirdsapziņas palīdzēt katram klientam, pacientam, sniedzot labāko pieejamo farmaceitisko aprūpi. Savukārt aptieku nozare ir atvērta sadarbībai ar valsti, kopā meklējot optimālākos risinājumus Latvijas iedzīvotājiem.

*Viedoklis primāri izklāstīts izdevniecības Dienas Bizness rīkotajā konferencē "Veselības budžets 2024 - quo vadis?"