Ir pierasts un pašsaprotams – Latvija palīdz Ukrainai un proporcionāli mūsu valsts apmēram mēs, tāpat kā mūsu kaimiņvalstis, esam starp vadošajām atbalsta sniedzējām. Tagad mūsu palīdzība sasniegs ukraiņus arī tehnoloģiju nozarē, un ir pamats lepoties – gan ar to, ka varam palīdzēt, gan ar to, ka mūsu zināšanas un pieredzi Ukrainā novērtē.
18. oktobrī abu valstu atbildīgie ministri parakstīja sadarbības vienošanos, lai sniegtu padomu un praktisku palīdzību Ukrainai sakaru nozarē. Piedaloties dokumenta izstrādē nevaru nepieminēt simbolisku faktu, ka klasiska diplomātijas dokumenta sagatavošanas gaitā ukraiņu ministrs palūdza nomainīt nosaukumu no "saprašanās memorands" (Memorandum of Understanding) uz "sadarbības memorands" (Memorandum of Cooperation). Tā teikt – no vārdiem pie darbiem. Saprašanās ir patīkami, bet svarīgāk ir darīt.
Latvija = ātrs internets
Sakaru tehnoloģijas mainās – tagad ir 4G, drīz būs 5G un vairāk. Par nākotnes iespējām un izaicinājumiem Rīgā šonedēļ diskutē šeit sabraukušie pasaules eksperti – politikas un tehnoloģiju veidotāji. Starptautiski zināmās konferences "5G Techritory" nosaukumā, iespējams, jau nākamgad parādīsies 6G. Internets aug, un Latvijā ne tikai internets ir ātrs, bet arī mūsu uzņēmumi ir ātri ieviest dzīvē arvien jaunākas sakaru tehnoloģijas. Tādus mūs atpazīst pasaulē, un tas ir mūsu kapitāls, kuru izmantot gan mājās, gan arī palīdzībā ukraiņiem.
Igaunija kā globāli atzīts e-valsts etalons ir uzņēmusies vadošo lomu atbalsta sniegšanā Ukrainai digitālajā transformācijā, Latvija varētu palīdzēt ar digitālo savienotspēju – lai Ukrainas digitālie pakalpojumi un servisi sasniegtu ikvienu Ukrainas iedzīvotāju. Tas nav sekundāri – tas ir kritisks priekšnosacījums Ukrainai šodien un nākotnē.
Sakari ir kritiski izdzīvošanai
Kā ikdienas tehnoloģiju lietotājam man pats svarīgākais ir, lai sakari un internets strādā. Lai varu sazināties ar bērniem un kolēģiem, apmainīties ar informāciju, netraucēti strādāt, iepirkties, saņemt pakalpojumus. Interneta ātrumu es ikdienas rutīnā nepamanu, tas strādā, un termins "lēns internets" ir zudis. Šī neredzamā infrastruktūra ir kā asinsrite mūsu ikdienā – smalka, caurvijoša, neredzama, bet dzīvībai kritiska.
Tik vitāli svarīgas ir telekomunikācijas šodien Ukrainā. Tā nav ērtība, tā ir izdzīvošana. Brīžiem pavīd arguments – nu kāds internets, kad cilvēkiem nav pirmās nepieciešamības lietu – pārtikas, medicīnas, mājokļa, skolas un bērnudārza! Ukrainas Iekšlietu ministrijas struktūrām, kas seko atbrīvotajās teritorijās uzreiz aiz karaspēka, viens no pirmajiem uzdevumiem ir uzstādīt "Starlink" sakaru punktu ciemata centrā, lai cilvēkiem būtu iespējams sazināties. Cilvēki stāv rindā pie uzlādēšanas stacijām un sakaru punktiem, tāpat kā pēc ūdens un pārtikas.
Kijivas, Odesas un citu apdzīvotu vietu iedzīvotāji var patverties drošākās vietās no Krievijas terora raķetēm un droniem. Ir iespēja apziņot, sekot dronu trajektorijai, sniegt palīdzību cietušajiem. Kā uzsvēra Ukrainas premjerministra vietnieks Mihailo Fedorovs (Mykhailo Fedorov) Rīgas uzrunā: "Lai iedzīvotāji varētu sazināties un būt informēti, sakari ir kritiski kara laikā. Tie glābj gan civiliedzīvotāju, gan karavīru dzīvības."
Telekomunikāciju lomu papildina Ukrainas neticamais digitalizācijas stāsts. Neskatoties uz to, ka notiek cīņa uz dzīvību un nāvi, valsts un IT komandas strādā, lai sistemātiski nodrošinātu cilvēkiem pašu nepieciešamāko vienkāršotā veidā – "caur telefonu" un valsts lietotni "Diia" (Rīcība). Nu jau to izmanto vairāk nekā 19 miljoni Ukrainas iedzīvotāju, kas ir gandrīz 2/3 no visiem pieaugušajiem (pirms Krievijas kara iedzīvotāju, vecāku par 18 gadiem, skaits bija 33,6 miljoni). Nu jau pusgadu, piemēram, iedzīvotāji, kuru īpašums cietis no krievu raķetēm, var iesniegt vizuālo materiālu telefona lietotnē un saņemt finanses rekonstrukcijai.
Latvijas palīdzība Ukrainas telekomunikācijām – kritiska un vērtīga
Latvijā sakaru nozarē ir vadoši uzņēmumi, ar kuriem varam lepoties, un pieredze valsts institūcijās, kā ieviest ES likumdošanu un regulējumu, kā izmantot Eiropas investīcijas valsts pārvaldes un tehnoloģiju modernizācijā. Šīs zināšanas un pieredze Ukrainā ir zelta vērtas, lai ne tikai uzvarētu karā, bet arī neatgriezeniski iekļautos Eiropā.
Savienotspēja jeb angliski dēvētā "connectivity" līdz šim nav bijusi pievilcīga tēma starptautisko donoru vidē. Sakaru kabeļi un datu pārraides tīklojumi ir neredzami, sakaru pārrāvumu radītās sekas grūti vizualizēt, lai raisītu līdzjūtību un piesaistītu finansiālu atbalstu. Taču atbalsts ir nepieciešams milzīgs un atjaunošanas darbs ir smags. Telekomunikāciju uzņēmēji kara pietuvinātās teritorijās ir vienlaikus gan sapieri mīnu zonās, gan būvgružu racēji, gan optikas speciālisti, kas riskē ar savu dzīvību. Mobilo sakaru torņi un kabeļi tiek atjaunoti ik dienu, jo jau nākamajā dienā atkal ir uzbrukums un atkal pārrāvums. Pēc Ukrainas aprēķiniem, aptuveni 25% sakaru infrastruktūras ir iznīcināti 600 kara dienās, vairāk nekā 4000 mobilo operatoru sakaru torņi ir cietuši.
Latvijai ir unikāla iespēja uzņemties vadošo lomu šajā nozarē, un atšķirība valsts izmēros tam nav šķērslis. Ukrainai svarīgākais ir zināšanas, pieredze un Latvijas apņēmība palīdzēt – pat ja ceļā gadās kļūdas, pat ja ne viss iet pēc plāna un komanda galda otrā pusē ir par desmit vai divdesmit gadiem jaunāka. Ukraiņi ir pārliecināti – latvieši viņus sapratīs un palīdzēs, neskatoties uz grūtībām. Kur un kā palīdzēt – Sadarbības memorandā viss ir skaidri pateikts, nākamais solis – valsts un industrija kopā ķeras pie īstenošanas plāna un piesaista citus starptautiskos donorus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!