MISC 2.0 - 25911
Foto: Privātais arhīvs
Savā 1793. gada runā ASV Kongresā Džordžs Vašingtons teica: "Būt gatavam karam ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā saglabāt mieru." Kopš tiem laikiem ir pagājuši vairāk nekā 200 gadi, un ASV militārais budžets 2023. gadā sasniedzis 1,8 triljonus dolāru. Tas ir daudzkārt lielāks nekā jebkurai citai pasaules valstij. ASV militārajām vajadzībām gadā iztērē aptuveni 1800 reizes lielāku summu nekā Latvija, tādēļ mēģināt iekļauties šajā sistēmā liekas gluži perspektīva ideja.

Bruņojies ar šādu daudzsološu informāciju, šo rindu autors pagājušajā nedēļā devās uz ASV galvaspilsētu, lai piedalītos izstādē "Army USA". Tā ir ASV un, iespējams, arī pasaulē lielākā šāda veida izstāde, un mēs tajā piedalījāmies trešo reizi. ASV armija ir milzīga un visu cienīta institūcija – lidmašīnās pirmos iekāpt allaž aicina armijas cilvēkus, neviena sporta spēle nesākas bez goda apliecinājuma armijas varoņiem, un arī ikdienā es ļoti bieži sastopu ar armiju saistītus cilvēkus. Armija ASV ir drošs un pārbaudīts ceļš, kā iegūt izglītību, redzēt pasauli un parādīt sevi. Bijušie armijnieki parasti ir disciplinēti un kompetenti darbinieki, tādēļ uzņēmumi tos labprāt aicina savu darbinieku rindās.

Viens no "SAF Tehnikas" sadarbības partneriem vēl pirms 3–4 gadiem šajā izstādē prezentēja sevi "jaunuzņēmumu un inovatoru" stūrītī. Gandrīz katrā izstādē ir šāds "jauniņo" kaktiņš, kurā organizatori sasēdina perspektīvos jaunpienācējus. Gan ar domu, ka kāds varbūt izaugs par pilnvērtīgu klientu, gan arī, lai pārējiem apmeklētājiem interesantāk. Un, lūk, viens no mūsu senāko laiku jaunuzņēmumu partneriem šogad jau dižojās lielā stendā un stāstīja, ka esot parakstījis 402 miljonus dolāru vērtu līgumu ar ASV Aizsardzības ministriju. Šādas ziņas, protams, iedvesmo turpināt censties.

"Army USA" izstādē var redzēt visplašāko militāristus apkalpojošo uzņēmumu spektru. Iespaido milzīgie tanki, lidmašīnas, raķetes un visdažādākie autonomie nonāvēšanas roboti. Gan Ukrainā, gan šobrīd Gazas joslā tiek plaši pielietoti droni, un tos arī izstādē redz plašā klāstā. Pirmajā izstādes dienā šermuļus uzdzen bezrūpīgie uzraksti, kuri reklamē "letālās precizitātes munīciju" un tamlīdzīgus jaukumus, bet otrajā dienā visi šie stendi liekas pierasti un pašsaprotami.

"SAF Tehnikas" nelielajam, uz bezvadu telekomunikāciju tehnoloģijām orientētajam stendam pretī omulīgi novietojies zeme-gaiss pretraķešu aizsardzības komplekss, pie kura pielikta zīmīte "fotografēt aizliegts", ko daudzi jo daudzi apmeklētāji cītīgi ignorē un taisa gan "pašiņus", gan grupu portretus. Viens tāds auto maksā 15 miljonus dolāru, un stendā strādājošais pārdevējs priecīgi stāstīja, ka nesen esot pārdevis 20 tādus kompleksus.

Strādājot izstādē, iespējams apskatīt visdažādākajos formas tērpos ģērbtus armijas cilvēkus. Apkārt grozās gan pusaugu kadeti, gan ar goda zīmēm rotāti sirmi ģenerāļi un ASV draudzīgo valstu armijnieki, kuri šajā izstādē lielāko tiesu bija ieradušies no Dienvidamerikas un Kanādas. Kadetos sūtot "grūti audzināmos" bērnus, lai armija tos "padarītu par kārtīgiem cilvēkiem". Domāju, ka šajā reizē mēs bijām vienīgais izstādes dalībnieks no Latvijas, bet mūsu stendā paciemojās kādi 4–5 latvieši, ieskaitot Latvijas vēstnieku ASV un pārstāvjus no trim Latvijas kompānijām, kuri bija atbraukuši uz izstādi kā apmeklētāji. Dalība ASV izstādēs ir ļoti dārga, un arī apmeklētāja statusā var gana daudz uzzināt un satikt noderīgus cilvēkus, ja vien pirms izstādes sagatavojies – apciemojamo uzņēmumu saraksts un laicīgi norunātas tikšanās izstādes apmeklējumu padarīs daudzkārt produktīvāku.

Katrā izstādē, un šī nebija izņēmums, satieku kādu ASV latvieti, jo latvieši, kā zināms, ir visur. Šajā reizē sastaptais tautietis nāca no Mičiganas un strādāja kādā uzņēmumā, kurš ražo un piegādā armijai degvielas pumpjus.

Vienmēr ir noderīgi pazīt "industrijas veterānus", kuri var iepazīstināt ar citiem un pastāstīt, "kā viss notiek". Arī mums šādi cilvēki gadu gaitā ir iekrājušies. Ar vienu pārspriežam uzaicinājumu uz aparatūras izmēģinājumiem, kuru esam saņēmuši pēc 3 gadu gaidīšanas. "Tas jau ir fantastiski ātri," priecīgi noguldzina sirmais veterāns. Aizsardzības nozarē gandrīz nekas nenotiek ātrāk kā pēc piecu gadu pūliņiem. Arī budžeti tiek iedalīti ļoti lēnām un tiek tikai tādiem, kas ir autorizēti un iekvalificējušies vajadzīgajos sarakstos un programmās, bet to var panākt, tikai zinot vajadzīgos cilvēkus un neatlaidīgi ar tiem strādājot. Kāds armijas sakaru speciālists stāsta, ka par armijas budžetu nopirktais "pareizais un apstiprinātais štepselītis" maksā 24 dolārus, kamēr tuvējā veikalā viņš tādu pašu var nopirkt par 3 dolāriem. Un tas bez korupcijas. Astoņos ASV pavadītajos gados es neesmu saskāries ar situāciju, kad kāds kaut vai ar mājienu norādītu, ka kādam kaut kas ir jānes. Šis astoņkārtīgais sadārdzinājums ir maksa par birokrātiju – jo lielu sistēmu apsaimniekošana diemžēl ir fantastiski dārga.

Raugoties no ārpuses, arī Latvija izskatās pārbirokratizējusies. Pārāk daudz talantīgu cilvēku savas dienas vada, rakstot dažādas Eiropas naudu vadlīnijas, projektu pieteikumus, gatavojot atskaites un pēcāk atkal tās atskaites lasot un kontrolējot. Dažbrīd man liekas, ka Eiropa mums ir iedevusi ne tikai sapostas mazpilsētas un ceļus, bet arī pārcentīgu ierēdņu armiju, kura tad nu savu enerģiju tērē ārkārtīgi mazproduktīvā veidā.

Tajā pašā laikā kari vienmēr ir veicinājuši tehnoloģiju attīstību. Silīcija ieleja izveidojās, pateicoties kara laikā uzsāktajiem pusvadītāju un datorzinību pētnieciskajiem projektiem. Arī Izraēlas augsto tehnoloģiju nozare ir izaugusi, pateicoties nepārtrauktajai kara ēnai un lielajiem aizsardzības tēriņiem, kurus gudrā Izraēlas valdība lielā mērā atvēlēja saviem uzņēmumiem.

Domāju, ka kara laikā arī Ukrainas uzņēmumi attīstās nepieredzētā ātrumā un pēc kara varam sagaidīt vērienīgu Ukrainas tehnoloģisko uzrāvienu. Krīzes laikā viss liekais atkrīt un visi koncentrējas uz rezultātu! Būtu vareni, ja šādu uzrāvienu varētu panākt arī miera laikā, bet reti kurai valstij tas ir izdevies.

Kā šī raksta sākumā minēju, Latvijas aizsardzības budžets šogad ir tuvu miljardam eiro. Būtu tikai saprātīgi šos līdzekļus ieguldīt vietējo uzņēmumu spēju un inovatīvu produktu attīstīšanā.

Īlons Masks par ASV šī brīža stāvokli teica: "Šādi civilizācija noriet. Tu pārtrauc riskēt. Un, kad pārtrauc riskēt, artērijas apkaļķojas. Ar katru gadu rodas arvien vairāk tiesātāju un mazāk darītāju." Arī es pēc sevis zinu, ka visvairāk izdaru, ja ir asiņu garša mutē un degoša pakaļa.


Pārējos mana bloga ierakstus varat izlasīt šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!