Pēdējie gadi personālvadības speciālistiem bijuši izaicinājums ne tikai Latvijā, bet visās trīs Baltijas valstīs, jo problēmas sagādā ne tikai jaunu profesionāļu piesaistes jautājumi, bet arī jau esošo noturēšana. Tendences liecina, ka tuvākajā laikā situācija būtiski neuzlabosies, tāpēc jābūt pietiekami kreatīviem, kā arī jāautomatizē visi iespējamie posmi, lai tādējādi efektivizētu darba procesus.
Pašreiz varam darba tirgus attīstību sadalīt divos posmos – pirms pandēmijas un pēc tās. Lai gan esam atgriezušies ikdienas normālajā ritējumā, kad dažādi Covid-19 ierobežojumi vairs nav aktuāli un pat piemirsušies, cilvēku paradumi, tostarp izvēloties savu karjeras attīstību, krietni mainījušies. Pirmkārt, arvien pieprasītāks ir attālinātais vai daļēji attālinātais darbs. Tas īpaši novērots jauniešu vidū, kad viņi vēlas paši organizēt savu ikdienu, veicot uzdevumus tad, kad paši vēlas. Protams, ir profesijas, kur šāda pieeja strādā ļoti labi, jo galvenais, ka viss tiek paveikts savlaicīgi, taču daļa no darba devējiem nevar pielāgoties katra individuālajam grafikam. Tas visbiežāk novērojams brīžos, kad no viena darbinieka paveiktā, cits ir tieši atkarīgs, kā tas mēdz būt arī loģistikas jomā.
Brīdī, kad darba tirgū veidojas deficīts, arvien populārāk kļūst konkurējošo uzņēmumu speciālistu pārvilināšana. Gadījumā, ja kompānijai esošais cilvēks ir būtisks, visbiežāk tiks piedāvāta kāda bonusa sistēma, algas pielikums vai arī paaugstinājums, taču vienmēr jāapsver, cik bieži šāda pieeja strādās. Mana pieredze rāda, ka vienreiz tas var izdoties, bet, ja darbinieks arī otro vai pat trešo reizi paziņo par vēlmi doties strādāt citur, tad visdrīzāk nav vērts iejaukties, jo, iespējams, ir daudz un dažādu apsvērumu, kāpēc konkrētajā komandā un ar esošajiem pienākumiem cilvēks vairs negrib nodarboties. Šādi arī iespējams izskaust sava veida darba devēja šantažēšanu, kā arī neļaut veidoties disbalansam kolektīvā, kur līdzvērtīgi amati saņem atšķirīgas algas un bonusus.
Lai gan attālinātā darba iespējas ir īpaši aktuālas (visbiežāk biroju darbiniekiem), esam pamanījuši, ka cilvēki savu darba vietu meklē arī pēc apsvēruma – iespējas tuvāk dzīvesvietai. Tas neattiecas uz augstākā līmeņa vadību, taču vidējais un zemākais līmenis noteikti nevēlēsies tērēt ceļā pārāk daudz laika, lai uzsāktu savu dienu. Ņemot vērā šo aspektu, darba devējiem jābūt pietiekami fleksibliem, lai piedāvātu gan pieņemamu darba grafiku, piemēram, vienojoties par savu pienākumu klātienē uzsākšanu vēlāk, kad uzņēmumā iespējams nokļūt, izvairoties no satiksmes sastrēgumiem, gan arī pārdomājot citus ieguvumus.
Vēl viena personālsepciālistu problēma ir nepiemēroti kandidāti izsludinātajām vakancēm. Izvirzot augstus kritērijus katrai no amata vietām, meklējam cilvēkus, kas tām vislabāk atbilst, taču, saņemot CV, bieži vien nākas konstatēt, ka pieteikumi ir kompetencēm neatbilstoši, tādējādi apgrūtinot piemērotākās personas izvēli. Protams, ir gadījumi, ka cilvēki vēlas ļoti kardināli mainīt savu profesionālo dzīvi, taču tad jārēķinās ar papildu laiku līdz visi amatam nepieciešamie knifi un zināšanas tiks apgūti. Ne vienmēr uzņēmumam ir iespēja nodrošināt atbilstošas apmācības un gaidīt šo prasmju apguvi, tāpēc priekšroka tiks dota tādiem kandidātiem, kuriem jau ir nepieciešamās kompetences.
Lai gan izvēloties cilvēkus, kuri tiks aicināti uz pārrunām, kā "sarkana signāls" CV ir bieža darbavietu mainība, mūsu pieredze liecina, ka ne vienmēr šāda tendence turpinās, nonākot pie mums. Jau ierasts, ka jaunieši savas karjeras sākumā mēdz pamēģināt savas darba gaitas dažādās vietās, pārliecinoties vai viņiem ir piemērots privātais bizness vai tomēr darbs valsts iestādes, tāpēc ir tikai pašsaprotami, ka viena vieta tiek nomainīta pret nākamo. Pieredze rāda, ka ir tādi profesionāļi, kuriem nepieciešama izaugsme un pārmaiņas ik pa dažiem gadiem, bet ir arī tādi, kuri vienā uzņēmumā nostrādā pat desmit un vairāk gadu, nesūdzoties par ideju trūkumu vai citām problēmām. Pirms pieņemam cilvēku darbā, rūpīgi izvērtējam viņa personību, līdzšinējo pieredzi un iepriekšējās darba vietas, vaicājot arī pēc atsauksmēm. Par šo aspektu potenciālie darbinieki mēdz piemirst.
Daudzus gadus valdīja tendence, ka galvenais darbā ir labs atalgojumus. Cilvēki tā dēļ bija gatavi samierināties ar dažādām blaknēm, piemēram, daudz laika pavadīt ceļā uz darbavietu, nedraudzīgs kolektīvs utt. Taču situācija ir mainījusies, jo pieprasījums pēc labiem darbiniekiem krietni pārsniedz piedāvājumu. Tas nozīmē, ka uzņēmējiem jābūt gan fleksibliem, gan arī pietiekami interesantiem potenciālajiem darba ņēmējiem. Viena no priekšrocībām mūsu gadījumā ir būt daļai no starptautiska uzņēmuma komandas, jo izaugsmes iespējas ir daudz plašākas un karjeras kāpnes attiecīgi augstākas.
Pārrunājot situāciju ar kolēģiem citās valstīs jāsaka, ka Baltijas valstis darba ņēmēju ziņā ir samērā noslēgtas. Ja citur Eiropā daudz vienkāršāk piesaistīt dažādu tautību speciālistus konkrētām vakancēm, tad šeit tādu iespēju gandrīz nav birokrātisku iemeslu dēļ. Iespējams, ka nākotnē situācija mainīsies, taču pagaidām personāla speciālistiem nākas "spēlēties" ar tiem instrumentiem, kas ir viņiem pieejami, kā arī būt gana kreatīviem, lai atrastu katram amatam vislabākos speciālistus.