Artūrs Miksons
Foto: Publicitātes foto
Latvijā bieži novērojams, ka autovadītājiem patīk traukties ātrāk, nekā paredz ceļazīme un likums. Tajā pašā laikā varbūt tikai retais aizdomājas par pārsniegtā ātruma potenciālajiem riskiem. Esam pieraduši būt mūžīgā steigā, tādēļ ātrumam ir atruna – es kavēju, man jāpaspēj. Tomēr bieži agresīva braukšana, tai skaitā ātruma pārsniegšana, var būt cilvēka negatīvo emociju izlāde. Tā var būt gan apzināta, gan neapzināta. Daudz runājam par sekām, bet maz par iemesliem – kas daļai autovadītāju liek kļūt par ātruma pārkāpējiem?

Pārvērtē savas prasmes, nav kontaktā ar patiesajām emocijām, iemācās ģimenē

Nav vienas atbildes, kamdēļ mums ir tāda īpatnība – skriet ātrāk par atļauto braukšanas ātrumu un savā veidā to pieņemt kā vienu no nerakstītajiem likumiem. Iespējams, tā ir cilvēku pārliecība par to, ka neatkarīgi no izvēlētā ātruma viņi tiks ar to galā un spēs novaldīt mašīnu. Tāda visvarena pārliecība "ar mani jau nekas nenotiks", ņemot vērā tikai cilvēka paša faktorus, nevis ārējo apstākļu ietekmi. Gribētos teikt, ka šāda pārliecība piemīt daudziem cilvēkiem, sevišķi to var vērot sastrēgumstundās 

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!