Pārmaiņas – vajadzīgas
Šā brīža likumprojekta "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā" redakcijā tekstilam plāno piemērot nodokļa likmi 0,50 eiro par vienu kilogramu, lai gan vēl joprojām nav īstas skaidrības par to, kādi tieši materiāli tiks iekļauti zem tekstila definīcijas, piemēram, vai nodoklis būs attiecināms arī uz gumijas apaviem un maināmiem paklājiem. No nodokļa nav plānoti ieņēmumi budžetā, jo paredzēta iespēja iesaistīties ražotāja atbildības sistēmā un saņemt nodokļa atbrīvojumu, ja uzņēmums iesaistās atkritumu apsaimniekošanās vai šķirošanās.
Vai plānotās izmaiņas ir vajadzīgas? Noteikti, jo dabas resursu nodokļa mērķis ir veicināt resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu. Arī Eiropas Savienība dalībvalstīm ir noteikusi, ka tekstila dalītās vākšanas sistēma jāizveido līdz 2025. gadam. Šis ir būtisks pārejas process, kas iezīmēs jaunu uzņēmēju atbildības posmu – ikvienam ir jāuzņemas atbildība par tekstilizstrādājumu pilnu ciklu, tajā skaitā pareizu utilizēšanu, jo galu galā tā ir mūsu kopējā nodeva par planētas ekosistēmas saglabāšanu.
Tāpēc, protams, ir atbalstāms uzņemtais kurss, kas paredz Latvijā veicināt pārstrādes uzņēmējdarbības vides attīstību. Ražotāju atbildības sistēma var kļūt kā papildus motivācija atkritumu šķirošanā izdarīt pareizo izvēli, lai sevi atbrīvotu no gaidāmā nodokļa. Tomēr bažas raisa Latvijas pārstrādes infrastruktūras kapacitāte un gatavība šīm pārmaiņām, uzsākot strauju tekstilmateriālu pārstrādi.
Infrastruktūras dilemma
Ieskatam, laikā no 2010. līdz 2019. gadam Latvijas tirgū ik gadu vidēji tika ievesti aptuveni 12 tūkstoši tonnu lietotu tekstilizstrādājumu; 2019. gadā ievesto lietoto tekstilizstrādājumu apjoms sasniedza 15,5 tūkstošus tonnu, veidojot 57% no visa ievestā apģērbu apjoma. No tiem tikai 0,3% tiek pārstrādāti vietējā tirgū, bet 62% - izvesti.
Uzskatu, ka līdzās jauna nodokļa pieteikumam ir svarīgi izveidot infrastruktūru, kas nodrošina iespēju reāli veikt tekstila pārstrādi. Būtu maksimāli jāizvairās no situācijas, kurā uzņēmējiem tiek uzlikts finansiāls slogs jauna nodokļa veidā, bet vienlaikus netiek nodrošinātas adekvātas iespējas nodokli nemaksāt, ja tekstilmateriāli tiek pareizi pārstrādāti, izmantojot pieejamās infrastruktūras iespējas.
Ja uzņēmumiem nav pieejama infrastruktūra, tad nodokļa ieviešanas mērķis faktiski zaudē savu jēgu un uzņēmēji var nonākt sarežģītā situācijā – no vienas puses valsts motivē pārstrādāt izmantotu tekstilu, bet, no otras puses, to vai nu nav iespējams izdarīt Latvijā, vai arī Latvijā esošo uzņēmumu kapacitāte ir ierobežota, rezultātā pārstrādes iespējas tik un tā meklējot citviet.
Uzņēmumam "Lindstrom" jau ir praktiska pieredze tekstilu pārstrādāt, to no Latvijas vedot uz Somiju. Gaidāmās izmaiņas un ražotāja atbildības sistēmas modelis tādiem uzņēmumiem kā mums, kuri jau tekstilu pārstrādā, izmantojot citās valstīs esošo infrastruktūru, paredz, ka šajā procesā būs jāiesaista arī kāds no Latvijas valsts atlasītajiem uzņēmumiem. Tā uzdevums būs pārraudzīt, ka tekstils tiek pārstrādāts atbilstoši regulējumam. Kopumā šāds modelis ir vērtējams atzinīgi. Vienlaikus esam gatavi ar laiku pārnest tekstila pārstrādi arī uz Latviju, tomēr raugāmies pēc vietējā partnera, kas spēs nodrošināt nolietoto darba apģērbu pārstrādi, saglabājot tekstilmateriāla vērtību, nevis pazeminot to.
Nolietotie tekstilizstrādājumi kā resurss
Tieši pārstrādāto tekstilmateriālu vērtība un tālāka izmantošana ir viens no mūsu svarīgākajiem priekšnoteikumiem, meklējot sadarbības partneri tekstilmateriālu pārstrādē. Līdz ar to šodien nav runa tikai par pareizu materiālu pārstrādi, bet arī to tālāku izmantošanu, ievērojot aprites ekonomikas principus.
Lai tekstilmateriāli tiktu izmantoti maksimāli efektīvi, tie būtu jāuztver nevis kā atkritumi, bet gan kā resurss, kas jāpārstrādā veidos, kas pēc iespējas palielina iespēju saglabāt tekstila šķiedru materiāla vērtību. Tas ne tikai paildzinātu tekstila dzīves ciklu un lietderības koeficientu, bet arī Latvijas uzņēmējiem pavērtu jaunu uzņēmējdarbības iespēju durvis, piemēram, no atbilstoši pārstrādāta tekstila šķiedrām ražojot jaunus audumus, filca apdares un izolācijas materiālus. Visprimitīvākais pārstrādes risinājums ir tekstila atkritumus dedzināt un rezultātā iegūt enerģiju, taču šādā veidā netiek saglabāta materiāla vērtība un tā aprites cikls tiek pārtraukts.
Uzņēmējiem ir jāapzinās, ka ilgtspēja maksās dārgāk, nekā līdz šim ierasts, tomēr tā ir cena par planētas ekosistēmas saglabāšanu, tāpēc rūpīgi jāizvērtē uzņēmuma tekstila lietošanas paradumi, apsverot iespēju iegādi nomainīt uz nomu. Tekstilmateriālu pārstrāde un atkārtota izmantošana ir ne tikai ekonomiski izdevīga, bet arī ilgtspējīga un videi draudzīga, līdz ar to ir jāveicina sabiedrības un uzņēmēju domāšanas veida maiņa, lai rosinātu jaunu iespēju rašanos tekstila pārstrādes nozarē, kas ietu roku rokā ar daudzpusīgas un pieejamas pārstrādes infrastruktūras izveidi. Tikmēr, ieviešot jaunu nodokli, jāseko līdzi, lai sistēma pārmaiņām ir gatava, atbildot ne tikai uz jautājumu par tekstila veidiem un nodokļa apmēru, bet arī steidzot kāpināt pārstrādes infrastruktūras kapacitāti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!