Aldis Baumanis: Pārmaiņas augstākās izglītības finansēšanā jeb kārtējais trusītis no iluzionista cepures?  (1)

Procentuāli no Latvijas iekšzemes kopprodukta kopējais finansējums augstākajai izglītībai Latvijā it kā ir pietiekams - 1,4%. Starpvalstu salīdzinājumā šeit tiks izmantoti šā gada OECD publikācijas "Education at a Glance 2023" dati, kas apkopo informāciju par 2020.gadu. Salīdzinājumā ar citām Austrumeiropas valstīm procentuāli finansējums augstākai izglītībai ir līdzīgs (piem.: Čehija 1,1%, Igaunija 1,5%, Ungārija 0,9%, Lietuva 1,2%, Polija 1,3%), bet atpalicība parādās lielā daļā gadījumu, salīdzinot to ar Ziemeļ- un Rietumeiropas valstīm (piem.: Dānija 1,9%, Francija 1,6%, Norvēģija 2,0%, Somija 1,6%, Apvienotā karaliste 2,1%). Pateicoties minētajiem skaitļiem Austrumeiropas valstīs esam nedaudz virs vidējā ES25 līmeņa (1,3%), bet zem OECD valstu vidējā līmeņa (1,5%). Jāpiezīmē gan, ka OECD valstu vidējo rādītāju būtiski uz augšu paceļ ASV (2,5%), kas ir otrs augstākais rādītājs aiz Čīles (2,7%).

Kopējā atpalicība augstākās izglītības finansējumā no attīstīto valstu līmeņa gan ir ievērojami būtiskāka, kā to parāda iepriekšminētie procenti, jo jāņem vērā ne vien relatīvi nelielais iekšzemes kopprodukts salīdzinājumā ar šo valstu grupu, bet arī citas prioritārās valsts budžeta izmaksas, kas veicamas pasaules cenās un līdz ar to veido procentuāli lielāku daļu mūsu valsts un kaimiņvalstu budžetos. Un tas nozīmē, ka pārskatāmā laika periodā nākotnē nav pamata cerēt uz strauju pieaugumu augstākās izglītības finansējumā salīdzinājumā ar iekšzemes kopproduktu. Arī pats iekšzemes kopprodukta pieaugums turpmākajos gados tiek pamatoti plānots visai mērens.