Šķiet, nav tāda mēneša, kad Ungārijas līderi nenāktu klajā ar kādu pret Ukrainu vērstu paziņojumu vai rīcību. Latvijas mediju telpā, iespējams, pēdējā bija ziņa [1] oktobra pašā nogalē, kurai "Delfi" veltīja izteiksmīgu virsrakstu – "Orbāns lepojas ar savu brāļošanos ar Putinu...". Ungārijas premjera izteikumi vairs pat nepārsteidz. Tomēr šajā tēmā ir kāds vienlīdz svarīgs un mulsinošs aspekts: Orbāns nav nekāds Lukašenko, par viņu un viņa vadīto politisko grupu jau vairākas vēlēšanas pēc kārtas nobalso apmēram puse [2] no Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts, Ungārijas, pilsoņiem (kuri balso). Tātad ungāri piekrīt Orbāna prokremliskumam?
Vēl vērts pieminēt oktobrī "Current Time TV" klajā laisto materiālu [3] par ungāriem Ukrainas Aizkarpatu reģionā. Interesanti, ka visi kā viens uzrunātie etniskie ungāri apliecina, ka jūtas piederīgi Ukrainai (tostarp tie, kuriem ir dubultā, Ungārijas pilsonība), ka vēl Ukrainai uzvaru karā, bet – Orbānu kritizēt atturas. Jo?
Savukārt manas versijas ir balstītas vispār jau diezgan banālajā pieņēmumā, ka vēsture ietekmē tagadni un nākotni.
Vispirms, manuprāt, jāatceras, ka ungāriem jau ilgstoši ir diezgan sarežģītas attiecības ar kaimiņiem
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
