Arvils Ašeradens: 2024. gada valsts budžets: drošības un ilgtspējas  (4)

Lai veicinātu Latvijas ilgtspējīgu attīstību demogrāfisko, klimata, tehnoloģiju un digitālo pārmaiņu laikā, ir piešķirts papildu finansējums veselības aprūpes pakalpojumiem un to kvalitātes uzlabošanai, pedagogu atalgojumam, augstākajai izglītībai, tajā skaitā dabaszinātņu un tehnoloģiju jomas stiprināšanai, inovācijām un zinātnei, kā arī eksporta atbalstam.

Evikas Siliņas valdība operatīvi un atbilstoši valdības deklarācijā iecerētajam pieņēma lēmumu par nākamā gada valsts budžeta kopīgajām valsts prioritātēm – iekšējās un ārējās drošības stiprināšana, veselības aprūpes pakalpojumu un kvalitātes uzlabošana, kā arī izglītība – un nākamā gada valsts budžetā papildu piešķīra finansējumu 783,3 miljonu eiro apmērā.

Vispārējās valdības budžets 2024. gadam ir sagatavots, ņemot vērā Eiropas Savienības (ES) fiskālos noteikumus un Fiskālās disciplīnas likuma noteikumus – vispārējas valdības budžeta deficīts 2024. gadā tiek prognozēts 2,8 % apmērā no IKP, savukārt vispārējās valdības parāds 41 % no IKP. Svarīgi, ka gan budžeta deficīta, gan parāda vērtības ir zem ES fiskālajos noteikumos paredzētajām atsauces vērtībām – ne vairāk kā 3 % no IKP deficītam un 60 % no IKP parādam.

Kredītreitingu aģentūras, kas novērtē Latvijas kā aizņēmēja kredītspēju, atzīmē, ka mērens valsts parāds pret IKP un parāda apkalpošanas izmaksas joprojām ir viena no Latvijas kredītreitinga stiprajām pusēm un nesaskata riskus tā ilgtspējai. Taču straujš valsts parāda pieaugums var izraisīt Latvijas kredītreitinga samazinājumu. Tas, savukārt, nozīmētu lielākus parāda apkalpošanas izdevumus pat pie nemainīgām aizņemšanās procentu likmēm.

Pēc Valsts kases novērtējuma nākamajos trīs gados ir jāpārfinansē uzņemtās parādsaistības ap 5,5 miljardiem eiro. Ņemot vērā, ka kopš 2022. gada sākuma eiro procentu likmes ir būtiski palielinājušās, kas tieši ietekmē aizņemšanās izmaksas, vidējā termiņā parāda apkalpošanas izdevumi pieaugs no 0,7 % no IKP līdz 1,1 % no IKP.

Strādājot pie budžeta un vidēja termiņa ietvara sagatavošanas, vērtīgu pienesumu sniedza valdības sociālie un sadarbības partneri, kā arī nozaru asociācijas un pašvaldības. Sarunu rezultātā ir parakstīts valdības un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vienošanās un domstarpību protokols, kas pašvaldībām nodrošina: pastāvīgus, stabilus un prognozējamus ieņēmumus 2024. gadā un vidējā termiņā, izlīdzināto ieņēmumu pieaugumu vidēji 8,1 % apmērā, vienreizējo papildu dotāciju 7 miljonu eiro apmērā 19 pašvaldībām. Plānots, ka pašvaldību pamatbudžeta nodokļu ieņēmumi attiecībā pret 2023. gada plānu pieaugs par 221,1 miljonu eiro. Tomēr būtisks ir fakts, ka pašreizējais pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelis ir jāpilnveido – tas vairs nenodrošina sabalansētu finanšu resursu pieejamību visām pašvaldībām. Lai būtu iespējams pēc jaunā algoritma veikt izlīdzināšanas aprēķinus 2025. gadā, nodrošinot finanšu resursus pašvaldībām noteikto funkciju izpildei un stimulējot pašvaldības veicināt uzņēmējdarbību savā teritorijā, kopīgi ar LPS ir jāizstrādā jauns pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelis apstiprināšanai valdībā un Saeimā 2024. gada pirmajā pusē.

Gatavojot budžetu, līdzās trim prioritātēm valdība centās sabalansēt papildu līdzekļu piešķiršanu starp tautsaimniecības nozarēm, tādējādi nodrošinot līdzsvaru starp atbalstu sociāli mazaizsargātajiem iedzīvotājiem un izaugsmes finansēšanu. Tāpat valdības lēmumi ir bijuši tādi, lai izvairītos no būtiskas nodokļu paaugstināšanas un finansējuma samazinājuma svarīgiem valsts pakalpojumiem.

Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 14,5 miljardu eiro, savukārt izdevumi – 16,2 miljardu eiro apmērā. Salīdzinot ar 2023. gada budžetu, 2024. gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 1,763 miljardiem eiro lielāki, savukārt valsts budžeta izdevumi – par 1,538 miljardiem eiro lielāki nekā 2023. gada valsts budžeta likumā.

2024. gadā plānots, ka ekonomikas izaugsme atjaunosies 2,5 % no IKP apmērā

Makroekonomiskās attīstības scenārijs paredz, ka pēc sarežģīta 2023. gada, ko ietekmēja strauji kāpjošās Eiropas Centrālās bankas procentu likmes un augstā inflācija, 2024. gadā ekonomikas izaugsme paātrināsies līdz 2,5 %, un divos nākamajos gados – 2025. un 2026. gadā – ekonomikas izaugsme tiek prognozēta 2,9 % apmērā.

Ekonomikas izaugsmes primārais virzītājspēks šogad un nākamgad būs investīcijas. Investīciju apjoms šogad varētu palielināties par 6,1 %, ko stimulēs ES fondu un Atveseļošanas fonda finansējums, kā arī RailBaltica projekta realizācija, veicinot arī būvniecības sektora aktivitātes atjaunošanos pēc divu gadu krituma. Turpmākajos gados investīciju izaugsme būs mērenāka, 2024. gadā pieaugot par 3,1 % un turpmākajos gados vidēji par 4 % gadā.

Eksporta dinamiku ietekmēs Latvijas tirdzniecības partneru ekonomiskā aktivitāte, kas 2023. gadā ir vājinājusies, un Latvijas eksports saglabāsies iepriekšējā gada līmenī. Savukārt jau 2024. gadā sagaidāms, ka eksporta pieaugums sāks atjaunoties, paātrinoties līdz 3,7 % un līdzīga dinamika gaidāma arī vidējā termiņā.

Gada vidējā inflācija šogad samazināsies līdz 10 % un 2024. gadā noslīdēs līdz 2,2 %, vidējā termiņā tuvojoties Eiropas Centrālās bankas noteiktajam inflācijas mērķim. Nākamajos divos gados tiek prognozēts cenu pieaugums attiecīgi 2,5 % un 2,3 % apmērā. Atbilstoši scenārijam inflāciju ietekmēs enerģijas resursu un neapstrādātās pārtikas cenu samazinājums 2023. gada otrajā pusē un, saglabājoties pašreizējai situācijai pasaules tirgos, cenu līmenis būs stabilizējies.

2023. gada pirmajā pusē mēneša vidējā darba samaksa turpināja strauji augt, pateicoties minimālās darba samaksas paaugstināšanai par 24 % un valsts budžeta izdevumu palielināšanai sabiedriskā sektora darbinieku algām. 2023. gada kopējais algu pieaugums prognozēts 11 %, un 2024. gadā – 7,5 % apmērā. Vidējā termiņā sagaidāms, ka algu pieauguma temps palēnināsies un tuvosies produktivitātes pieauguma tempam, stabilizējoties 5 % līmenī.

Bezdarba līmenis, saglabājoties salīdzinoši stabilai ekonomikas izaugsmei, turpinās samazināties, 2023. gadā sasniedzot 6,5 % un aptuveni šajā līmenī saglabājoties arī nākamajos trīs gados. Tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits šogad un nākamgad saglabāsies stabils, bet no 2025. gada gaidāma neliela nodarbinātības samazināšanās, kas galvenokārt saistīta ar darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanos.

Drošība, veselības aprūpe un izglītība ir nākamā gada valdības budžeta prioritātes

Nākamā gada prioritārajiem pasākumiem atvēlēti 783,3 miljonus eiro, tostarp 486,4 miljonus eiro valdība ir novirzījusi trīs valdības prioritātēm: iekšējās un ārējās drošības stiprināšanai, veselības aprūpes pakalpojumu un kvalitātes uzlabošanai un izglītībai.

Būtisku nodokļu ieņēmumu daļu novirzot iekšējai un ārējai drošībai, prognozēts, ka nākamā gada budžetā tam tiks atvēlēti 2,5 miljardi eiro. Aizsardzības nozares finansējums atbilst spēkā esošajam aizsardzības finansēšanas likumam un 2024. gadā tas paredzēts 2,4 % no IKP. Latvijai ir svarīgi skaidri signalizēt mūsu starptautiskajiem partneriem par valsts atbildīgu pieeju katra drošībai, tāpēc ir plānots valsts aizsardzības finansējuma apjomu kāpināt, līdz 2027. gadā tas sasniegs 3 % no IKP.

No papildu līdzekļiem prioritārajiem pasākumiem izglītības jomā atvēlētajiem 119,5 miljoniem eiro nākamajā gadā visnozīmīgākais ir finansējums pedagogu darba samaksas pieaugumam. Augstākās izglītības un zinātnes attīstības vajadzībām nākamajā gadā papildus paredzēti 17,4 miljoni eiro. Zinātnieki ir nozīmīgs atbalsts valsts virzībai uz ekonomikas struktūras maiņu, un papildu finansējums ļaus īstenot ilgtspējīgu zinātnes attīstību un veicināt virzību uz izcilību. Savukārt, lai visiem Latvijas jauniešiem veidotos plašs STEM (Science, Technology, Engineering and Mathematics) priekšmetu klāsts, teju viens miljons eiro palīdzēs risināt šo mācību priekšmetu piedāvājuma trūkuma problēmu gan izglītības iestādēs, gan interešu izglītībā.

2024. gadā veselības aprūpes finansējums būs ap 1,9 miljardiem eiro, un veselības aprūpes pakalpojumu un kvalitātes uzlabošanai no finansējuma prioritārajiem pasākumiem ir paredzēti 275 miljoni eiro. Šī finansējuma mērķis ir virzīties uz pacientu orientētu veselības aprūpes sistēmu, radot papildu finansējumu virknes prioritāro jautājumu risināšanai: nodrošināt darba samaksas konkurētspēju un dot iespēju medicīnas personālam celt kvalifikāciju, iedzīvotājiem padarīt pieejamākus veselības pakalpojumus un uzlabot pakalpojumu kvalitāti, palielināt ambulatoro izmeklējumu un ārstniecisko manipulāciju skaitu, samazināt gaidīšanas rindas diagnozes noteikšanai onkoloģijā, atvieglot medikamentu iegādi, rūpēties par bērnu veselību utt.

Savukārt papildu līdzekļi nozaru ministriju prioritātēm, kurām paredzēti teju 176 miljoni eiro, ļaus veicināt inovācijas un eksportu, paplašināt hospisa aprūpes pakalpojumus, atjaunot piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijām tiem cilvēkiem, kas darba gaitas beiguši 2012. gadā un vēlāk, sniegt atbalstu lauksaimniecības ekonomiskās dzīvotspējas stiprināšanai, uzturēt dzelzceļa publisko infrastruktūru, segt sabiedriskā transporta zaudējumus utt.

Prioritāro pasākumu ietvaros 50 miljoni eiro paredzēti klimata un enerģētikas jomā – atbalstam elektroenerģijas tarifu pieauguma kompensēšanai. Papildus jāpiemin, ka 2024. gada budžeta projektā paredzēts finansējums 24 miljoni eiro apmērā arī atbalstam aizsargātajiem lietotājiem.

Valsts budžetā ir paredzēts nodrošināt arī vienreizēju mērķētu atbalstu kredītņēmējiem straujo procentu likmju pieauguma daļējai kompensēšanai, tam atvēlot 12 miljonus eiro. Savukārt neatkarīgo iestāžu, tostarp sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu kapacitātes stiprināšanai un konkurētspējas nodrošināšanai, budžetā paredzēti 18 miljoni eiro.

2024. gada nodokļu izmaiņas tikai pašas nepieciešamākās

Strādājot pie nākamā gada valsts budžeta, valdības lēmumi ir bijuši tādi, lai izvairītos no būtiskas nodokļu paaugstināšanas uzņēmējiem un sabiedrībai, taču atsevišķās nozarēs nodokļu politika tika pārskatīta. Valdība atbalstīja grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz ar 2024. gadu noteikt, ka kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji veic ikgadēju uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemaksu 20 % apmērā.

Ar grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā paredzēts noteikt, ka, ievērojot regulējumā ietvertos nosacījumus, ar PVN neapliks arī biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrētas biedrības vai nodibinājuma noteiktu dalības maksu par piedalīšanos sporta sacensībās un maksu par sporta nodarbību, kā arī ar PVN neapliks maksu par bērnu uzturēšanos bērnu nometnēs. Tāpat paredzēts mazināt administratīvo slogu un veicināt uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, kā arī pārskatīt nosacījumus reģistrētiem PVN maksātājiem attiecībā uz priekšnodokļa korekciju par zaudētiem parādiem. Savukārt PVN reģistrācijas sliekšņa paaugstināšana līdz 50 000 eiro mazinās inflācijas radītās sekas tieši attiecībā uz mazajiem uzņēmumiem.

Uzklausot sociālos partnerus, valdība ir paredzējusi vairākus pasākumus, lai veicinātu ilgtspējīgu cilvēkkapitāla attīstību Latvijā un darba devēja iespējas motivēt darbiniekus, tai skaitā darbinieka ienākuma atbrīvošanu no algas nodokļa, ja darba devējs apmaksā darbiniekam mācību maksu par augstākās izglītības iegūšanu un studijas ir saistītas ar prasmju iegūšanu, kas nepieciešamas darba devējam. Tas iestrādāts grozījumos likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli".

Savukārt paredzētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atbrīvojuma sliekšņa palielināšana par darba devēju apmaksāto veselības apdrošināšanas prēmiju summām līdz 750 eiro gadā sniedz iespēju uzlabot veselības apdrošināšanas pakalpojumu klāstu un apjomu. Tāpat palielināta ar IIN neapliekamā darba devēja kompensācija par darbinieka izdevumiem saistībā ar attālināto darbu līdz 40 eiro mēnesī.

Labvēlīgas izmaiņas paredzētas arī mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem: ar grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā tiek paredzēta vienotas nodokļa likmes noteikšana mikrouzņēmumiem 25 % apmērā līdzšinējo divu likmju – 25 % un 40 % – vietā, bet grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" paredz turpmāk atļaut mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem – ja tie gūst arī ar IIN apliekamus ienākumus, kuriem piemēro progresīvo IIN likmi, – piemērot diferencēto neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošām personām.

Valdība ir lēmusi arī palielināt sociāla rakstura atbrīvojumu, kuru piemēro sabiedriskā labuma organizāciju, reliģisko organizāciju un arodbiedrību veiktajiem sociāla rakstura maksājumiem iedzīvotājiem, palielinot ar IIN neapliekamo summu vienai personai no 1000 eiro gadā līdz 3000 eiro gadā.

Valsts budžeta projektā ir iekļauti arī priekšlikumi par akcīzes nodokļa, azartspēļu nodokļa, dabas resursu nodokļa izmaiņām. Piemēram, ar grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli" paredzētā akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana tabakas izstrādājumiem, nikotīna saturošiem produktiem, alkoholiskajiem dzērieniem un degvielai, ko izmanto SEZ un brīvostās, dos papildu ieņēmumus valsts budžetā, lai nodrošinātu finansējuma pieaugumu valsts funkciju darbībai un ekonomikas attīstībai, un vienlaikus saglabātu konkurētspēju Baltijas reģionā.

Lai nodokļu politika uzlabotu ekonomikas konkurētspēju un mazinātu ienākumu nevienlīdzību, līdz aprīlim plānots pabeigt darbu pie "Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēm 2024. – 2027. gadam".

Valdība mērķtiecīgi apkaros ēnu ekonomiku

Ēnu ekonomikas samazināšana ir valdības prioritārs uzdevums tautsaimniecības nozaru attīstības sekmēšanai, konkurētspējas veicināšanai un sabiedrības labklājības līmeņa celšanai. Lai nodrošinātu komersantiem kvalitatīvu un sakārtotu uzņēmējdarbības vidi, kas veicina uzņēmumu attīstību un sekmē konkurētspējas paaugstināšanos, sadarbībā ar nozaru ministrijām un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem ir izstrādāts Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.– 2027. gadam projekts, kura prioritāte ir horizontāla rakstura pasākumu īstenošana un ēnu ekonomikas mazināšana būvniecības un veselības aizsardzības nozarēs.

Plāna reālistiskais mērķis paredz samazināt ēnu ekonomiku līdz 2027. gadam par 1 % no IKP, papildinot budžetu par 120 miljoniem eiro un tuvinot ēnu ekonomikas rādītāju Latvijā Eiropas valstu vidējam līmenim (samazinot to no 19,9 % līdz 18,9 %). Vienlaikus valstij būtu jāizvirza arī ambiciozāks mērķis – 2030. gadā sasniegt Eiropas valstu ēnu ekonomikas rādītāja vidējo līmeni, kas 2022. gadā pēc prof. F. Šneidera pētījuma datiem bija 17,2 % no IKP.

Plāna piecu rīcības virzienu ietvaros paredzēts īstenot pasākumus nozaru politikas un tiesiskā regulējuma sakārtošanai, lai ierobežotu ēnu ekonomiku, sakārtotu uzņēmējdarbības vidi un veicinātu labprātīgu nodokļu saistību izpildi. Plānā iekļauti pasākumi, kas paredz nodokļu maksātāju reitinga kopējā novērtējuma izmantošanu publiskajos iepirkumos, nezināmas izcelsmes skaidras naudas aprites ierobežošanu, bezskaidras naudas darījumu izmantošanas veicināšanu, datu analītikas stiprināšanu būvniecības, veselības un skaistumkopšanas nozarēs, informācijas un datu apmaiņas uzlabošanu, sabiedrības izglītošanu, kā arī citus pasākumus uzņēmumu konkurētspējas celšanai.

Valsts ekonomiskās politikas mērķu sasniegšanai kritiski svarīgas ir ES fondu investīcijas

Valsts ekonomikas izaugsmi veicinās efektīvas ES fondu investīcijas. Latvijas ekonomikas attīstībai 2024. gadā ES fondu, tai skaitā Atveseļošanas fonda, investīcijām budžetā būs pieejami 1,6 miljardi eiro – vēsturiski lielākais finansējuma apjoms. ES fondi joprojām ir visnozīmīgākās investīcijas Latvijā, tāpēc kritiski svarīgi būtu, pirmkārt, mobilizēt privātā kapitāla piesaisti, un, otrkārt, visām nozaru ministrijām atbildīgi un iecerētajā laika ietvarā ieviest savus investīciju projektus.

Viena no nākamā gada prioritātēm ir tieši jauno investīciju ātrāka ieplūšana Latvijas ekonomikā. 2024. gadā būtiskākie ES fondu ieguldījumi plānoti klimata pārmaiņu mazināšanai – 307 miljoni eiro – tai skaitā ieguldījumi sabiedriskajā transportā, enerģijas tīklu modernizācijā, energoefektivitātes paaugstināšanā dzīvojamajās ēkās, publiskajās ēkās un siltumapgādē. 156 miljoni eiro būs pieejami nevienlīdzības mazināšanai, kas paredz ieguldījumus reģionu infrastruktūrā un uzņēmējdarbības veicināšanā, zemas īres mājokļu būvniecībā, stimulējošos atbalsta pasākumos darba meklētāju iesaistei darba tirgū, kā arī sociālās aprūpes nepārtrauktībā. Tāpat plānots ievērojams atbalsts izglītībā, zinātnē, inovācijās, eksportspējīgu un inovatīvu uzņēmumu atbalstam – 254 miljoni eiro.

Šā gada budžeta likumprojekts izstrādāts saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likuma prasībām, tāpēc arī turpmāk Latvija būs fiskāli atbildīgs eirozonas dalībnieks. Nododot budžeta portfeli Saeimai, aicināju deputātus atbildīgi izvērtēt sagatavoto likumprojektu un pirms budžeta apstiprināšanas veidot kvalitatīvu un cieņpilnu diskusiju.