Šogad jūlijā Latvijā tika sasniegts vēsturiski zemākais bezdarba radītājs. Šķietami labas ziņas, kas varētu liecināt, ka Latvijas ekonomika aug un attīstās. Taču līdztekus šiem jaunumiem arvien biežāk dzirdam arī antirekordu paziņojumus par to, ka Latvija atkal sasniegusi zemāko dzimstības rādītājus simtgadē. Skaidrs, ka saspīlējums darba tirgū pieaug, kas prasa meklēt kompleksus risinājumus. Viesstrādnieku masveida ievešana, procesu automatizācija un mākslīgais intelekts, diemžēl, arī nebūs burvju nūjiņas, kas Latviju izvilks no demogrāfiskās bedres un nodrošinās ekonomikas tālākai attīstībai un sabiedrības labklājībai nepieciešamo darbaspēku. Situācija prasa pārdomātu un kompleksu risinājumu, tāpēc, iespējams, ideja, ka tieši Ekonomikas ministrijai jābūt vadošajai atbildīgajai par nodarbinātības politiku, ir gluži laba un īstenojama jau iespējami ātrāk.
Lai kaut daļēji risinātu darba tirgus problēmas, Latvija jau pirms vairākiem gadiem sāka pensionēšanās vecuma reformu, kas paredz pakāpenisku pensionēšanās vecuma celšanu līdz 65 gadiem 2025.gadā. Rietumvalstu sabiedrības strauji noveco, taču ne vienmēr paši darba devēji ir gatavi aktīvi strādāt ar pirms pensijas un pensijas vecuma iedzīvotājiem un raudzīties uz viņiem kā nozīmīgu darba spēka resursu. Visas cerības bieži tiek liktas uz jauniešiem, jo dzīvojam laikā, kad publiskajā telpā dominē jaunības kults. Taču arī jauniešiem neiet viegli – lai tiktu pie pirmās darba vietas, nereti jāuzrāda jau ilggadēja iepriekšējā pieredze, atsauksmes un pārliecinoši nostrādāts CV. Tas viss liecina, ka pirmais un grūtākais uzdevums, lai risinātu darba tirgus izaicinājumus Latvijā, būs mainīt sabiedrības attieksmi un iesakņojušās stigmas par to, kādas profesijas un kādos vecumos ir akceptējamas. Tā kā man pašam šajā dienās apritēja 70, tad šoreiz vairāk par to, vai kā sabiedrība esam gatavi darba dzīvei ne vien pēc pensionēšanās sliekšņa, bet arī pēc 70?
Lauzt aizspriedumu ledu
Tehnoloģiskais un medicīniskais progress pēdējās desmitgadēs ir ļāvis palielināt vidējo cilvēka mūža ilgumu Rietumvalstīs, tostarp, Latvijā. Šī gada sākumā ietekmīgais medijs "Bloomberg" publicēja pētījumu, kurā norādīja, ka 2022. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, par 50 gadiem jaunāku vadītāju skaits ir vairāk nekā divkāršojies. To veicina gan arvien pieaugošās iespējas veidot biznesu tehnoloģiju jomā un sociālajos tīklos, gan jau pieminētais jaunības kults sabiedrībā kopumā.
Tajā pašā laikā gados jaunu darbinieku visiem nepietiek. To jau ļoti uzskatāmi parāda pašreizējās darba tirgus tendences. Tādējādi bez gados vecākiem darbiniekiem iztikt nevarēsim un, manuprāt, arī nevajag. Kā uzsver OECD eksperti, vecuma diskriminācija un darba devēju negatīvā attieksme pret vecāka gada gājuma darbiniekiem samazina ilgāku nodarbinātības gadu potenciālu. Gerontoloģijas studijās noskaidrots, ka eidžismam un ar to saistītajiem stereotipiem ir negatīva ietekme uz vecāku cilvēku psiholoģisko labsajūtu, kas var radīt tādas mentālās veselības problēmas kā depresija un trauksme. Savukārt tie, kuri lepojas ar savu vecuma grupu, izjūt mazāk negatīvu emociju, ir optimistiskāki par novecošanu un savu nākotni, ir elastīgāki dzīves mērķu noteikšanā. Par laimi, es esmu otrajā grupā, bet mans piemērs,diemžēl, ir vairāk izņēmums, nekā standarts.
Taču tikai ar pozitīvas attieksmes sekmēšanu pilnīgi noteikti nebūs gana. Ir jārada sistēma, kas vecāka gada gājuma cilvēkus spēj noturēt darba tirgū un palīdz viņiem apgūt darba tirgum aktuālās zināšanas un prasmes, kā arī rada motivāciju turpināt darba gaitas arī tad, kad esi godam jau nopelnījis doties pensijā.
Veicināt zināšanu apguvi
Tieši ierobežotās apmācību iespējas vecāka gada gājuma cilvēkiem un arī viņu pašu motivācija nereti liedz iespēju palikt esošajā darbā vai atrast jaunu, liecina OECD dati. Vidēji trešdaļai 55 – 65 gadus sasniegušiem iedzīvotājiem nav datorprasmju vai pieredzes darbā ar datoru, un tikai vienam no desmit ir vidējas vai labas problēmu risināšanas prasmes tehnoloģiju vidē. Par situācijas uzlabošanu noteikti ir jādomā gan biznesa, gan valstiskā līmenī. Tiem, kuri var un spēj, ir jāpiedāvā apmācības un kompetences paaugstināšanas iespējas. Tie var būt gan dažādi kursi un semināri, gan mentorings un koučings, gan arī vienkārši ikdienā pieejams atbalsts un uzmundrinājums. Vienlaikus svarīga, protams, ir arī katra paša motivācija un godīgs pašvērtējums.
Ko tas nozīmē darba devējiem? Rast visērtāko un optimālāko strādāšanas veidu atbilstoši katra cilvēka spējām, kompetencēm un arī veselībai. Ja laikā, kad bezdarba līmenis bija augstāks, bizness vēl varēja diktēt savus noteiktumus, tad esošajos apstākļos situācija ir mainījusies un daudz lielāku nozīmi iegūst tas, kādas attiecības spējam izveidot ar darbiniekiem. Uzņēmumiem ir jāmeklē arī individuāli risinājumi konkrētam darbiniekam. Tas nozīmē iespēju strādāt gan pusslodzi, gan attālināto darbu, gan domāt par individuāli pielāgotām darba vietām. Veselības apdrošināšana, iespējami ērtākas obligātās veselības pārbaudes ir vēl viens veids, kā uzņēmums var palīdzēt jau laikus identificēt kādus kritiskos faktorus darbinieka veselībā un tos jau savlaicīgi risināt, lai, cik iespējams, cilvēki veselības problēmu dēļ neizkristu no darba tirgus.
Attiecības veido panākumus
Piemēram, "Olainfarm" 45% darbinieku ir vecumā virs 50 gadiem, no tiem 22% ir sasnieguši 60 gadu slieksni jeb strauji tuvojas pensionēšanās vecumam. Šie cilvēki strādā gan vadošos amatos, gan organizē ražošanas darbu, vada iekārtas, strādā ar medikamentu reģistrāciju, kvalitātes kontroli un ir iesaistīti daudzos citos uzņēmuma darbībai kritiski svarīgos procesos. Mana pieredze rāda, ka vecums tiešām nav šķērslis nevienā profesijā, un svarīgākais ir vēlme mācīties, attieksme un spēja veidot profesionālas attiecības.
Taču skaidrs, ka, stagnējot STEM zinātņu apguvei un jaunu profesionāļu ienākšanai darba tirgū, ir nepieciešami arī risinājumi, kā efektīvāk piesaistīt jauniešus un viņus sagatavot darba tirgum. Tieši tāpēc, piemēram, ieviesām stipendiju programmu topošajiem ķīmijas skolotājiem, jo tieši skolotāji ir tie, kuri rada bērnam pirmo interesi un veido pamata zināšanu bāzi arī nākotnes profesijas izvēlē.
Uzņēmums var lepoties gan ar jauniem speciālistiem, gan cilvēkiem, kuri uzņēmumā strādā vairākas desmitgades un joprojām katru dienu pierāda, ka viņi ir savas jomas profesionāļi. Mans kā uzņēmuma vadītāja uzdevums ir veicināt maksimāli iekļaujošu vidi, lai ikviens, neatkarīgi no vecuma un amata, justos piederīgs uzņēmuma saimei un apzinātos, ka viņa darbs ir vērtīgs.
Demogrāfiskā situācija neizbēgami norāda uz to, ka Latvijas darba tirgum ir nepieciešami strādājoši seniori ar labu veselību un atbilstošām prasmēm. Lai to sasniegtu, svarīgi, lai mainītos gan sabiedrības (tai skaitā darba devēju) un pašu senioru priekšstati par savām spējām. Protams, sakārtota veselības aprūpes sistēma, kas nodrošina ambulatoru pakalpojumu pieejamību, savlaicīgu diagnostiku un ārstēšanu, arī ir kritiska, lai darba tirgus spētu efektīvi funkcionēt. Jebkurā vecumā panākumus biznesā, darbā vai privātajā dzīvē veido attiecības. Pētījumos pierādīts, ka attiecībām ir milzīga ietekme arī uz cilvēka veselību. Tādējādi enerģiju, sparu un gudrību nosaka nevis cilvēka vecums, bet gan tas, cik daudz šis cilvēks ir investējis attiecībās ar citiem, savā pašsajūtā un izglītībā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!