Strādājot iekšlietu ministra amatā šā gada pirmos deviņus mēnešus, daudz laika prasīja tā dēvētais Latvijas–Baltkrievijas robežas jautājums. Gan tāpēc, ka Lukašenko režīma īstenotā hibrīdkara ietvaros faktiski ik nakti mūsu valsts robežu nelegāli centās šķērsot vairāki desmiti un nereti pat vairāk nekā 100 migrantu no dažādām eksotiskām valstīm, gan arī tādēļ, ka bija nepieciešams intensificēt šīs robežas infrastruktūras izbūvi – tas ir darbs, kas Latvijā ir nogulēts apmēram par četriem gadiem. Un citādi kā par bezatbildību un pat noziedzību pret valsti to nodēvēt nav iespējams.
Šajā kontekstā jāatgādina, ka savulaik jau tika salikti visu punkti uz "i", lai pašreiz par šo jautājumu nevajadzētu runāt. Respektīvi, Latvijas–Baltkrievijas robežas projekts atbilstoši manas valdības laikā 2018. gadā noslēgtajiem līgumiem tiktu pabeigts četru gadu laikā – apmēram līdz 2022. gada jūlija vidum. Šāds četru gadu termiņš ir objektīvs, ņemot vērā, ka Latvijas gadījumā pierobežas zona ir purvaina, to šķērso upes, ezeri un arī dzelzceļa līnija. Turklāt pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados atšķirībā, piemēram, no Lietuvas, Latvija bija izdarījusi stratēģisku kļūdu, ļaujot privatizēt zemi līdz pat robežstabiņam. Tas savukārt nozīmē, ka šodien gan laika, gan finansiālie resursi tiek tērēti šo zemju atpirkšanai un pārmērīšanai. Var minēt arī dažādu iestāžu visnotaļ interesantās prasības robežas būvētājiem, kas šo procesu tikai sarežģī un padara ilgāku. Noteikti jāpiemin arī šā stāsta finansiālā puse. Īstenojot 2018. gadā uzsākto projektu, tajā būtu bijis jāiegulda 31 miljons eiro. Šobrīd būvniecības izmaksas, kā zinām, ir būtiski augušas, kā rezultātā projekta pirmās divas kārtas vien Latvijas nodokļu maksātājiem izmaksā 102,7 miljonus eiro.
Jā, tādējādi ir pilnīgs pamats teikt, ka Latvija ir robežas ar Baltkrieviju tā dēvētais vājais posms, jo atšķirībā no Polijas un Lietuvas mums šīs infrastruktūras pilnībā joprojām nav. Jā, šā gada laikā izdarīts ir daudz, bet Latvijas robeža tiešām ir sarežģīta un pilnīgai tās izbūvēšanai un aprīkošanai ir nepieciešami vairāki gadi. Līdz ar to viss robežas aizsardzības smagums ir uz Valsts robežsardzes pleciem – robežsargi jau ilgstoši strādā faktiski ekstremālos apstākļos 24/7 režīmā, rūpējoties par visu mūsu drošību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!