MISC 2.0 - 26514
Foto: Latvijas Studentu apvienība
Politiķi gadu no gada runā, ka Latvijas universitātēm būtu jānonāk starptautisko reitingu top 500 vietās, ir jāveicina izglītības kvalitāte un pētniecības izcilība. Ilgi tiek gaidīta pirmā Latvijas Nobela prēmija. Darba devēji runā par to, ka trūkst augsti kvalificētu speciālistu dažādās prioritārajās jomās, ko citi pastiprina, arī runājot par pedagogiem, veselības aprūpes darbiniekiem u.c. Bieži vien skats tiek vērsts augstskolu virzienā ar jautājumu – kāpēc jūs nespējat nodrošināt šīs vajadzības?

Jau gadiem sauklis "studentcentrēta izglītība" tiek izmantots neskaitāmos politikas plānošanas dokumentos, bet kā īsti ir? Uz studentiem kā uz tādu interesantu kopumu atsaucas dažādi: augstskolas, reizēm nekautrējoties, viņus sauc par klientiem, kas saņem izglītības "pakalpojumu", darba devēji un ministrijas bieži vien grib redzēt tikai produktu vārdā "absolvents", savukārt Augstskolu likums studentus sauc par augstskolas personālu. Tomēr datos un pētījumos studentus ieraugām kā atsevišķu sabiedrības grupu ar savām interesēm un vajadzībām.

Latvijā studējošo skaits pēdējo desmit gadu laikā ir sarucis par gandrīz 20 tūkstošiem (94 tūkstoši 2012./2013. gadā, 75 tūkstoši 2022./2023. gadā).1 Tikai 43% no šiem studentiem studē valsts budžeta vietās, savukārt visi pārējie par savām studijām maksā, pie tam pēc OECD datiem Latvijā studijas priekšlaicīgi pamet vidēji 50% studējošo.2

OECDLatvijas Studentu apvienība (LSA)Evika Siliņa

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit